Lielāko interesi izraisījis īpašums Pulkveža Brieža ielā 18, kura sākumcena bija noteikta 257 000 latu. Izsolē piedalījās septiņi dalībnieki, kuri kopumā pārsolīja ēkas vērtību par 200 000 latu, līdz ar to ēkai atradies pircējs par 457 000 latu.
Šo summu bija gatava maksāt nekustamo īpašumu attīstīšanas un pārvaldīšanas kompānija „Marno J”, kurā daži procenti pieder Armēnijā reģistrētai firmai, bet lielākā īpašniece ir kāda Jeļena Sagateljana. Viņa pērn debitēja Latvijas bagātāko cilvēku simtniekā ar vietu divdesmitniekā. Neko daudz par plāniem nevarēja „Marno J” pārstāvis Jānis Purniņš: „Tas ir tāds projekts uz nākotni, ar perspektīvu. Viens variants varētu būt biroji, viens varētu būt dzīvojamā māja. Ir jāsēž tālāk, jāskaitļo, jārēķina.”
Vērtīgākā no izsolāmajiem īpašumiem ir poliklīnikas ēka Vecrīgā Grēcinieku ielas galā pie Akmens tilta. Šai ēkai atrasts pircējs par 2,238 miljoniem latu. Izsolē piedalījās trīs dalībnieki, kas ēkas sākumcenu 2, 078 miljonus latu pārsolījuši par 160 tūkstošiem latu. Savukārt medicīnas iestāde turpmāk būs 1.slimnīcas teritorijā.
Par 2,2 miljoniem nosolītā nama pircējs ir firma „Doreks”, kas pieder 1929.gadā dzimušajam Aleksandram Savickim un kuras apgrozījums 2011.gadā bija nepilni trīs tūkstoši latu. Cita Savickim piederoša firma izcēlusies ar apjomīgiem darījumiem treknajos gados. „Doreks” pārstāvis nevēlas sniegt nekādus komentārus.
Izsolē par ēku Brīvības ielā 100 piedalījās tikai divi dalībnieki, no kuriem viens solīšanā nepiedalījās, līdz ar to ēka pārdota par 10 tūkstošiem latu dārgāk nekā tās sākumcena. Nams tiks pārdots par 534 tūkstošiem latu. Tādējādi kopumā visi trīs īpašumi pārdoti par 370 tūkstošiem latu dārgāk nekā to kopējā sākumcena.
Par pilsētas īpašumiem atbildīgā departamenta direktors Oļegs Burovs neslēpj, ka bija gaidījis lielāku interesi par poliklīnikas māju Vecrīgā. Tomēr viņš ir apmierināts - divu nedēļu laikā jāienāk virs trīs miljoniem latu, par nepilniem 400 tūkstošiem vairāk par plānoto.
Kaut gan ir pašvaldības iestādes, piemēram, ieņēmumu pārvalde, kas nomā telpas no privātiem namsaimniekiem, Burovs neuzskata, ka izsolītie nami pašvaldībai bija jāpatur. „Rīgas domes struktūrai nav obligāti jāatrodas pilsētas centrā. Vecrīga ir vairāk piemērot komercfunkcijai, tāpēc mēs pārdevām šo īpašumu,” saka Burovs un piebilst, ka ieņēmumu pārvaldei varētu meklēt kādu tukšu skolu.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes "Vienotības" frakcija aicinājusi pārskatīt noteikumus, kādos gadījumos pašvaldības īpašumus var realizēt, lai izvairītos no to pārdošanas par tirgum neatbilstoši zemu cenu. Partija norāda, ka pašreizējā kārtība vieš aizdomas, ka domes vadībai pietuvinātas personas ir ieinteresētas pašvaldības īpašumu nonākšanā spekulantu rokās. Šādas aizdomas partijai radušās par īpašumu Vienības gatvē 13, ko dome pārdevusi janvārī.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs opozīcijas pārmetumus gan noraida, sakot, ka konkrētā īpašuma cenu noteica neatkarīgs vērtētājs, kā arī zemes vērtību samazina fakts, ka uz tās atrodas 19. gadsimtā būvēta ēka, kuru nevar nojaukt, un tas ir apgrūtinājums īpašniekam.
Jau ziņots, ka šī gada budžetā pašvaldība ierēķinājusi vēl negūtus ieņēmumus no ēku un zemju pārdošanas. Ja pērn no īpašumu pārdošanas iekasēti 8,5 miljoni latu, tad šogad šī summa iecerēta 25 miljonu latu apmērā. Arī domes finanšu departamentā neslēpj, ka summa paaugstināta, lai sabalansētu Rīgas budžetu.
