Jautājums par to, kā Eiropai pārvarēt ieilgušo ekonomisko vājumu un tikt galā arī ar Krievijas un Ukrainas konflikta sekām, nākamo gadu laikā ES būs viens no nozīmīgākajiem, tāpēc paredzams, ka Latvijas krīzes apstākļos strādājušais Valdis Dombrovskis jaunajā EK sastāvā, kur viņam tiks uzticētas eiro un sociālā dialoga nozares, baudīs būtisku ietekmi.
Dombrovskis norāda, ka Eiropas ekonomikas stiprināšanai EK iecerēti tāda pasākumi kā konservatīvāka budžeta politika un strukturālas reformas, bet ne mazāk nozīmīga loma piešķirta arī stimulējošiem pasākumiem.
„Pašreiz paveras zināma fiskālā telpa, lai to varētu darīt un kā būtiskākais priekšlikums, ko ES grasās piedāvāt, ir līdz 300 miljardiem eiro gan publisko, gan privāto investīciju vērtu paketi (..) Tāpat ir jādomā par pieprasījuma daļu. Ļoti daudz Eiropas valstis atrodas vai nu ļoti zemā izaugsmē vai stagnācijā un tikai ar ārējo pieprasījumu ekonomisko izaugsmi ir nodrošināt samērā sarežģīti,” skaidro Dombrovskis.
Savukārt sociālā dialoga jomā Dombrovskis sola to, ka sociālajiem partneriem - darba devējiem un darba ņēmējiem - būs plašākas iespējas iesaistīties ES ekonomiskās politikas plānošanā un arī konkrētu rekomendāciju izstrādē dalībvalstīm. „Pirmais jautājums ir sociālo partneru iesaistīšana makroekonomikas un makroekonomikas pārvaldības jautājumos (..),” turpināja bijušais Latvijas premjers.
No iesaistītajām ekonomikas nozarēm kopumā attieksme pret EK iecerēm ir pozitīva. Tomēr, piemēram, banku sektors Dombrovskim pauda viedokli, ka Eiropas institūcijām nevajadzētu pārcensties ar nozares regulēšanu. Uz to norādīja „Swedbank” Latvijā vadītājs Māris Mančinskis. „Man vēlējums vai aicinājums ir (..) atrast pareizo balansu starp ekonomisko izaugsmi un banku drošība no klientu viedokļa, jo tendence Eiropā regulēt pārāk daudz samazina banku konkurētspēju, finansējuma pieejamību ekonomikai, kas ir viens no šķēršļiem, kāpēc ekonomiskā izaugsme nenotiek tik raiti, kā mēs vēlētos,” atzina Mančinkis.
Diskusijā ar uzņēmējiem Dombrovskis arī atklāja, ka pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai tā vismaz trīs gadus vairs nepaplašināsies, jo šobrīd neviena no valstīm, kurām potenciāli būtu jāiestājas eirozonā, nav atbilstoši prasībām piesaistījusi savu valūtu eiro.
