Salīdzinot 2008.gada un Covid-19 krīzi, Dombrovskis sacīja, ka gan viena, gan otra bija nopietna krīze, bet to raksturs atšķiras. 2008.gada krīze bija saistīta ar globālo ekonomisko krīzi un ļoti lielu ekonomisko nesabalansētību pirmskrīzes periodā. Savukārt pandēmija ir sanitārā krīze. “Covid-19 nāca kā ārējs šoks, un krīzi lielā mērā noteica pandēmijas pārvarēšanai nepieciešamie ierobežojošie pasākumi. Līdz ar to tautsaimniecība lielā mērā atkopjas tad, kad šie ierobežojošie pasākumi tiek pakāpeniski mazināti un pilnībā atcelti,” viņš sacīja.
Dombrovskis arī norādīja uz būtiski atšķirīgu situāciju valsts budžetā: “2009.gadā, kas bija iepriekšējās krīzes zemākais punkts, pat pēc apjomīgiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem budžeta deficīts bija gandrīz 10% no IKP. (..) Pagājušajā gadā pēc apjomīgiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem deficīts bija, ja nemaldos, ap 7,5% no IKP. Tas parāda, ka,
nepieļaujot nesabalansētību ekonomikas izaugsmes laikā, ir arī manevra iespēja reaģēt krīzes laikā un nepieciešamo fiskālo stimulu nodrošināt.”
Tāpat pašlaik valstij pieejams apjomīgs finansiāls stimuls – Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms, kurā Latvijai pieejami aptuveni divi miljardi eiro. Kopumā, ieskaitot nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, Latvijai pieejami apmēram desmit miljardi eiro.
Dombrovskis vērsa uzmanību, ka atšķirībā no ES fondiem Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms ir ar ļoti ierobežotu termiņu.
Pieejamie līdzekļi jāizlieto līdz 2026.gada beigām, bet saistības jāuzņemas līdz 2024.gada beigām.
“Tas ir pietiekami saspiests laika rāmis, ja runājam par apjomīgiem infrastruktūras projektiem un inovāciju atbalsta projektiem. Līdz ar to ir svarīgi nekavēties un ķerties klāt pie praktiskās īstenošanas,” sacīja Dombrovskis.
Būtiski arī sabalansēt to, kādā veidā tiek apgūti līdzekļi no Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES fondu naudas. “Tur ir iespējams radīt zināmu novirzi, lai neveidojas ļoti liels finansējuma pīķis atsevišķos gados, kad tiešām būtu risks, ka būvniecības kapacitātes nepietiek, tad tas var aiziet sadārdzinājumos,” sacīja politiķis.
KONTEKSTS:
Atveseļošanas un noturības mehānisma 1,82 miljardi eiro Latvijā ieplūdīs tuvāko piecu gadu laikā. Gaidāms, ka pirmā atveseļošanas naudas daļa Latvijai būs pieejama jau drīzumā. Tomēr, aplūkojot līdzekļu ieguldījumu plānu detalizētāk, eksperti norādīja uz būvniecības nozares pārkarsēšanas risku. EK Latvijas plānu apstiprināja jūnija beigās, bet 13. jūlijā apstiprinājums tika gūts arī Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).
