Vērtējot to, kā veidosies nākamo septiņu gadu Eiropas Savienības budžets situācijā, kad no bloka aiziet Apvienotā Karaliste, Dombrovskis norādīja, ka šobrīd izskata iespēju palielināt pārējo dalībvalstu iemaksas un samazināt izdevumus vairākām programmām, tajā skaitā arī lauksaimniecībai un kohēzijai.
Šobrīd augstu uzmanības lokā ir tā sauktais Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības karš. Nākamnedēļ uz Vašingtonu dodas arī Eiropas Komisijas Prezidents Žans Klods Junkers, lai mēģinātu risināt šo konfliktu. Kā šī situācija ietekmē Eiropas Savienības ekonomikas attīstību?
Ietekme ir negatīva, un to mēs redzējām arī jaunākajā Eiropas ekonomiskās attīstības prognozē. Iepriekš bija prognozēta 2,3 procentu izaugsme, tagad - 2,1 procents, un faktiski galvenais iemesls šīs prognozes samazināšanai bija šie tirdzniecības konflikti un kādā mērā tas ietekmē konfidences rādītājus.
Attiecībā uz tirdzniecības sarunām - šīs diskusijas aktīvi notiek visu laiku, un tiešām Eiropas Komisijas prezidents Junkers nākamajā nedēļā dosies uz Vašingtonu, kur tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai šos jautājumus pārrunātu.
Tas, ko mēs uzsveram no ES puses, ir nepieciešamība šīs domstarpības risināt sarunu ceļā un respektējot starptautiskās, šajā gadījumā Pasaules Tirdzniecības organizācijas, normas, atturoties no vienpusējām darbībām, kā to līdz šim ir veikušas ASV, ieviešot tērauda un alumīnija tarifus, kā rezultātā arī no ES puses tika ieviesti atbildes tarifi, bet skaidrs, ka būtu svarīgi, lai šāda veida eskalācija neturpinātos.
Eksperti lēš, ka šie tirdzniecības kari ietekmēs arī Latvijas ekonomikas izaugsmi par vienu procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vai tas ir iespējams?
Pašreiz Latvijas ekonomikas prognoze saglabājas virs trīs procentiem.
Tie faktori, kas ietekmē ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, Latvijā pagaidām nav tik daudz saistīti ar starptautisko tirdzniecību.
Tie ir saistīti ar iekšējām norisēm Latvijā, tajā skaitā ar problēmām nerezidentu banku sektorā un ar tranzīta pārvadājumu apjoma samazināšanos.
Pavisam drīz, septembrī, Jūs dosieties uz Ukrainu, kur piedalīsieties Jaltas konferencē (kopš Krimas aneksijas tā notiek galvaspilsētā Kijevā – I.S.) Tur viens no būtiskākajiem jautājumiem būs finanšu palīdzība Ukrainai, īpaši pēc Krievijas agresijas un Krimas aneksijas 2014. gadā. Kā Ukrainai šajā ziņā klājas, un vai tā ir gatava saņemt šo atbalstu, jo pirms tam tai ir jāizpilda daudz nosacījumu?
Ukrainas ekonomika ir atgriezusies pie izaugsmes, ir būtiski ierobežots budžeta deficīts, palielinātas valūtas rezerves, līdz ar to šī makroekonomiskā stabilizācija lielā mērā ir notikusi.
Tajā pašā laikā ekonomiskā situācija Ukrainā arī saglabājas pietiekami sarežģīta, jo tuvāko gadu laikā pieaugs Ukrainas valsts parāda pārfinansēšanas nepieciešamība, un faktiski šī makroekonomiskās palīdzības programma, ko pašreiz esam piedāvājuši, viena miljarda eiro apmērā zināmā mērā palīdzēs Ukrainai šīs problēmas risināt.
Attiecībā uz nosacījumiem: tieši tā - būs virkne nosacījumu, pirmkārt, mēs neveicām pēdējo maksājumu iepriekšējās makrofinansiālās palīdzības programmas ietvaros, jo Ukraina nebija īstenojusi nosacījumus, līdz ar to kaut kādā mērā šie iepriekšējie nosacījumi pārnesas uz jauno programmu, un vēl ir virkne citu jautājumu, kas tiks risināti – cīņa ar korupciju, valsts pārvaldes efektivitāte, sociālā joma un vēl virkne citu.
Sarunas ar Ukrainas valdību parāda, ka tā ir gatava šos pasākumus īstenot un saņemt palīdzību no Eiropas Savienības.
Jau ir sākušās sarunas par Eiropas Savienības septiņu gadu budžetu, kas spēkā stāsies 2021. gadā. Eiropas Savienība ir liela saimniecība, tādēļ naudas maku sāk plānot laikus. Taču, kā to visu ietekmēs Lielbritānijas aiziešana no bloka, jo vajadzības nemazinās, tās patiesībā aug. Vai tas nozīmē, ka valstīm būs jāiemaksā vairāk?
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības rada zināmas problēmas Eiropas Savienības budžetā, jo Lielbritānija bija viena no lielākajām neto maksātājvalstīm. Eiropas Komisijas priekšlikumā nākamajam daudzgadu budžetam no 2021. Līdz 2027. gadam tas ir arī atspoguļots.
Mēs piedāvājam palielināt ES budžetu attiecībā pret kopējo ES nacionālo ienākumu, tātad, 1,11 procenti līdzšinējo 1,03 procentu vietā, kas nozīmē lielākas dalībvalstu iemaksas, vienlaikus mēs pārskatām virkni programmu diemžēl samazināšanas virzienā, tas attiecas gan uz kopējo lauksaimniecības, gan uz kohēzijas politiku, jo kaut kādā mērā šis „Brexit” caurums ir jānosedz, un vienlaikus ir virkne jauno prioritāšu, kas ir jāfinansē saistībā ar drošību un aizsardzību, migrāciju un citiem jautājumiem.
Līdz ar to šis budžeta priekšlikums ir tapis diezgan sarežģītos apstākļos, mēģinot sabalansēt visas nepieciešamības.
Kā būs ar Latviju? Šobrīd vairāk esam saņēmēji nekā iemaksātāji, bet kā tas mūs varētu skart?
Latvija turpinās būt viens no lielākajiem neto saņēmējiem. Attiecībā uz lauksaimniecības politiku, kā jau minēju, ES budžetā būs samazinājums, bet Latvijai tiešmaksājumu apjoms turpinās palielināties, jo mēs turpinām izlīdzināt tiešmaksājumu līmeni starp dažādām valstīm.
Tā kā Latvijai patlaban ir vieni no ES zemākajiem tiešmaksājumiem, tad turpinās to pietuvināšana ES vidējam rādītājam.
Attiecībā uz kohēzijas politiku Latvijai šeit ir samazinājums. Ja runājam reālajās cenās, tad par 13 procentiem, ja faktiskajās - tad līdzšinējā līmenī. Bet, kā jau es teicu, tas ir situācijā, kad arī kopumā kohēzijas politikai ir samazinājums.
Jautājums, kas šobrīd ir aktuāls un varbūt tieši neskar Jūsu pienākumus, tomēr šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur Eiropā ir liels sausums, un tas būtiski ietekmē ražas un līdz ar to valstu ekonomiku. Vai zemniekiem būs iespējams gūt Eiropas Komisijas atbalstu, ja viņi pēc tāda vērsīsies?
Zināmas iespējas šādā situācijā palīdzēt ir, un tas ir izmantots arī iepriekšējos gados, kad ir bijušas kādas problemātiskas situācijas, piemēram, krīze piena nozarē, kad Latvijai un citām Baltijas valstīm no ES budžeta tika piešķirti papildu līdzekļi.
Taču tas ir laikus jāpieskata un atbalstam ir jāpienāk no pārējām ES dalībvalstīm, un arī tā ir tikai daļēja kompensācija, tāpat kā no valsts budžeta, bet tas kārtējo reizi aktualizē jautājumu par lauksaimnieku apdrošināšanu.
Būtu jāvirzās uz apdrošināšanas sistēmu, tā kā tas ir citās nozarēs, kur kādi iespējamie riski tiek apdrošināti un ne vienmēr tiek segti uz budžeta rēķina.
Vēl atgriežoties pie Eiropas finanšu un ekonomikas lietām. Bulgārija ir izteikusi vēlēšanos pievienoties eirozonai. Tas ir diezgan neparasts vēstījums, tā kā patlaban nav daudz valstu, kas raudzītos šajā virzienā. Vai Bulgārijai ir izredzes, un par ko tas liecina?
Bulgārijai pilnīgi noteikti ir izredzes pievienoties eirozonai, un tiek sperti pirmie soļi – Bulgārija ir pieteikusies dalībai banku savienībā un formulēs savu nodomu pievienoties Valūtas kursa mehānismam II, juridiski fiksējot nacionālās valūtas levas kursu pret eiro.
Līdz ar to Bulgārija nonāk tādā kā eirozonas uzgaidāmajā telpā, kur, divus gadus izpildot Māstrihtas kritērijus, pēc tam var pievienoties eirozonai. Jāsaka, ka Bulgārija jau tagad izpilda visus Māstrihtas kritērijus.
Bet par citām valstīm – šobrīd saņem signālus un interesi arī no Horvātijas, kura, visticamāk, tuvākajā laikā sāks darbu arī šajā virzienā.
Augustā Grieķija noslēgs daudzus gadus ilgušo aizdevuma programmu. Cik esat drošs, ka Grieķija spēs pastāvīgi nostāties uz savām kājām, un vai tas arī liecina, ka ilgā Eiropas ekonomikas un finanšu krīze ir galā?
Tiešām, augustā Grieķijas programma beigsies, un valdība ir īstenojusi tos fiskālos pasākumus, ko tā programmas ietvaros bija uzņēmusies. Attiecībā uz fiskālajiem mērķiem Grieķija pēdējos trīs gadus tos pat ir pārpildījusi, un Grieķijas budžetā kopumā ir pat pārpalikums. Tas dod labu pamatu tam, lai Grieķija varētu atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos un lai tai vairāk nebūtu nepieciešama šāda starptautiska aizdevuma programma.
Grieķijas ekonomika ir atgriezusies pie izaugsmes, un tiešām var teikt, ka krīze Grieķijā pašreiz tiek pārvarēta.
Ļoti svarīgi ir šajā situācijā nepieļaut politikas kļūdas, neatgriezties pie nepārdomātas fiskālās un makroekonomiskās politikas, Grieķijas atgriešanās tirgos prasīs precīzu rīcību gan no Grieķijas valdības, gan no starptautisko aizdevēju puses, jo Grieķijai tas ir jādara brīdī, kad valsts parāda līmenis ir 180 procenti no iekšzemes kopprodukta.
Tas ir ar atrāvienu lielākais valsts parāda līmenis ES. Itālijā un Portugālē šis parāda līmenis ir zem 130 procentiem. Līdz ar to manevra iespēja ir ļoti ierobežota. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Grieķija turpinātu pieturēties pie atbildīgas fiskālās un makroekonomiskās politikas, jo tikai tādā veidā tā spēs sekmīgi atgriezties tirgos.
Eiropas Komisijas viceprezidents esat jau četrus gadus. Kuri no ES procesiem jums pašam ir vissvarīgākie un kam esat centies īpaši pievērsties?
Neapšaubāmi – Grieķijas starptautiskā aizdevuma programma. Pirms trim gadiem Eiropas Komisijas vārdā parakstīju ar Grieķiju saprašanās memorandu. Pozitīvi, ka šī programma tagad sekmīgi tiek noslēgta.
Uzsvērtu arī makrofinansiālās palīdzības programmu Ukrainai - gan iepriekšējo programmu, kas jau ir noslēgusies, gan nākamo, ko esam piedāvājuši. Tie ir arī jautājumi par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu – eirozonas reformām, kā arī jautājumi, kas ir saistīti ar banku un kapitāltirgus savienību. Tie būtu lielākie darba virzieni, pie kuriem ir nācies strādāt.
Kā Eiropas Savienība šobrīd izskatās uz pasaules finanšu un politikas skatuves?
Eiropas Savienība patlaban izskatās pietiekami labi. Pietiekami stabili ir ekonomiskās izaugsmes radītāji. Eirozonas krīze jau labu laiku ir sekmīgi pārvarēta. Patlaban gan ir svarīgi nostiprināt eirozonu kopumā un arī dažas eirozonas dalībvalstis, lai tās būtu labāk sagatavotas iespējamiem nākotnes ekonomiskajiem satricinājumiem. Eirozona un ES kopumā ir jau pēc kārtas sestajā izaugsmes gadā.
Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, līdz ar to mēs nevaram rēķināties, ka visu laiku turpināsies tikai izaugsme, tādēļ ir jāsagatavojas nākamajiem satricinājumiem, lai tos labāk varētu pārvarēt.
Tas nozīmē turpināt reformas dalībvalstīs, kā arī nostiprināt Eiropas līmeņa krīzes pārvarēšanas mehānismus, kur mēs esam nākuši klajā ar jaunu piedāvājumu par Eiropas investīciju stabilizācijas funkciju, palīdzot valstīm, kuras saskaras ar ekonomiskajiem šokiem, saglabāt publisko investīciju līmeni, kas valstīm palīdz ātrāk atkopties no krīzēm.
