Taču viņš arī piekrīt, ka Latvijas budžetu ir ietekmējusi drošības situācija gan pasaulē, gan pie valsts robežām, kas atstās iespaidu arī uz valsts ekonomikas izaugsmi.
"Attiecībā uz apstiprināto Latvijas valsts budžetu pozitīvi ir tas, ka ir izdevies noturēties valdības noteiktajos budžeta deficīta rāmjos. Tātad arī uz otro lasījumu budžeta deficīts kopumā nav palielināts," teica Dombrovskis.
Viņš atkārtoti norādīja, ka, EK ieskatā, Latvijas nākamā gada budžets kopumā atbilst Eiropas Savienības (ES) Stablititātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.
"Jāsaprot, ka gan valdībai, gan Saeimai jāizdara būtiskas izvēles attiecībā uz budžeta prioritātēm. Un šeit jāatzīst, ka viena no būtiskākajām prioritātēm ir valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana. Līdz ar to arī papildu budžeta līdzekļi lielā mērā piešķirti tieši šīm nozarēm. Situācijā, kad Latvijai jāsaskaras ar ģeopolitisko nestabilitāti reģionā, ar Krievijas-Ukrainas konfliktu, ar sankcijām pret Krieviju, ar Krievijas atbildes embargo, tas ietekmē ekonomikas izaugsmi," teica EK viceprezidents.
Neskatoties uz to, Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes gan šim, gan nākamajam gadam jūtami pārsniedz ES vidējos rādītājus un Latvijas ekonomikā tiek prognozēta straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm, atzīmēja Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka konsolidētā budžeta izdevumi nākamgad plānoti 7,69 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir teju par 215 miljoniem eiro vairāk. Savukārt ieņēmumi paredzēti par 148 miljoniem lielāki, sasniedzot 7,4 miljardus eiro.
Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2017.gadā 0,8% no IKP. 2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme nākamgad tiek prognozēta 3% apmērā.
