Dombrovskis: Grieķijas iziešana no eirozonas ir ekonomiski vissliktākais risinājums

Lai gan Eiropas Komisija ir apsvērusi dažādus scenārijus Grieķijas ekonomiskās krīzes risināšanā, tas, ka Grieķija varētu pamest eirozonu, būtu ekonomiski vissliktākais risinājums ne vien Grieķijai, bet visai eirozonai kopumā, Latvijas Televīzijas raidījuma “Sastrēgumstunda” speciālizlaidumā apgalvoja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis („Vienotība”). 

“Grieķijas iziešana no eirozonas ir ekonomiski vissliktākais risinājums gan Grieķijai, gan eirozonai kopumā,” sacīja Dombrovskis.

Dombrovskis paskaidroja - eirozonas valstis jau 2012. gada novembrī lēma, ka pēc otrās palīdzības programmas sekmīgas pabeigšanas Eirogrupa atgriezīsies pie Grieķijas parādsaistību izvērtēšanas, pārskatot to nosacījumus. Lai gan minētā progmamma netika sekmīgi pabeigta, Dombrovskis tomēr neizslēdz, ka eirozonas valstis varētu atgriezties pie piedāvājuma pārskatīšanas.

Pašreiz notikumu tālākā attīstība ir atkarīga no Grieķijas valdības spējas sagatavot pārliecinošu reformu programmu, atzina politiķis. 

Rīgas Stradiņa universitātes profesors un Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds prognozēja, ka par spīti referenduma iznākumam Grieķijas ekonomiskajai sistēmai vēl ilgi nāksies darboties taupības režīmā.

“Diemžēl neizslēdzu, ka risinājums, ko sagaidīsim, būs turpināšana muļļāties,” skeptisks par ātru situācijas risinājumu bija Sprūds.

Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pieļāva, ka būs vajadzīgs ilgs un ārkārtīgi smagu sarunu pavadīts process, līdz atjaunosies valsts ekonomiskā konkurētspēja.  

Vērtējot Grieķijas ekonomiskās krīzes ietekmi uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, eksperti bija vienisprātis, ka, lai izvairītos no domino efekta un novērstu radikālo partiju populistiska uzbrukuma ES valstu solidaritātes idejai, valstu līderi nedrīkst pieļaut parāda atlaišanu, taču vienlaicīgi kompromiss jameklē no abām pusēm.  

Rimšēvičs lēsa, ka atbildība par šī brīža situāciju jāuzņemas šī brīža Grieķijas valdībai, kas pēdējā pusgada laikā apstādinājusi iepriekšējās sarunās panākto valsts ekonomikas atveseļošanas labā.

Cilvēku mulsināšana, solot banku atvēršanos, un risinājuma novilcināšanas pasākumi izmaksā ļoti daudz gan noguldītājiem, gan visai grieķu sabiedrībai, apgalvoja Rimšēvičs.

Rimšēvičs arī skaidroja, ka Grieķijas nespēja pārvarēt ekonomisko krīzi valstī saistāma ar to, ka nepieciešamie konsolidācijas pasākumi tika izstiepti septiņu gadu garumā, nevis paveikti īsākā laikā, kā tas notika Latvijā.

Savukārt ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte atzina, ka referenduma iznākums Grieķijā bija paredzams un demokrātiskā iekārtā sabiedrībai nav tiesību nosodīt kādu valsti par šādu tās rīcību.

Karnīte secināja, ka taupības politikas lielākā problēma slēpjas tajā, ka tas, ko sastrādā vieni, jābstrebj citiem.

Finanšu konsultants Gundars Kuļikovskis gan piebilda, ka šis demokrātiskā ceļā pieņemtais lēmums neparedz nedemokrātisku citu valstu piespiešanu apmaksāt Grieķijas rēķinus, bet Sprūds Grieķijas retoriku par demokrātiskiem lēmumiem mēģināja skaidrot ar citādu kulturālu pieeju jēdziena izpratnei.

Eksperti norādīja, ka papildus finansiālajai krīzei Grieķijai turpmāk būs jāsaskaras arī citām šīs situācijas sekām, proti, valsts ir zaudējusi uzticamību kā sadarbības partnere.

Savukārt Latvijā dzīvojošs students no Grieķijas Panajotis Demas raidījumā apstiprināja, ka grieķi viennozīmīgi vēlas palikt eirozonā.

“Referendums šajā ziņā neko nemaina,” sacīja Demas.

Ziņots, ka eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) trešdien saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Ātēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.

Lai saņemtu jaunu finanšu palīdzību, Atēnam līdz ceturtdienai jāiesniedz komplekss reformu plāns pirms svētdien plānotā Eiropas Savienības valstu līderu samita, un tas būs galīgais termiņš, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas  un izejas no eirozonas. Avoti vēsta, ka Grieķija piedāvā reformēt nodokļu un pensiju sistēmu, kā arī sola stiprināt un modernizēt valsts ekonomiku.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers iepriekš pavēstījis, ka eirozona ir gatava Grieķijas iziešanai: "Mēs esam gatavi uz visu. Mums ir detalizēts "Grexit" [Grieķijas iziešanas] plāns.”

Iepriekš otrdien izskanēja ziņas, ka Grieķijas izslēgšanu no eirozonas varētu atbalstīt 16 eirozonas dalībvalstis.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Taču par spīti tam, grieķu bankas joprojām būs slēgtas līdz ceturtdienai.

Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt