Tikmēr par pirmdien demisiju iesniegušā finanšu ministra Jaņa Varufaka pēcteci ir kļuvis Eiklīds Cakalots. LTV norāda, ka Cakalots ir tuvs Cipra sabiedrotais, ir izglītojies Oksfordā un ir daudzu grāmatu autors. Līdz šim Cakalots ir bijis Grieķijas ārlietu ministra vietnieks un ir piedalījies sarunās ar kreditoriem.
ES Grieķijas referenduma rezultāts ir novērtēts kā pliķis Eiropas sejā, vēsta LTV no Briseles. Šādu viedokli paudušas daudzas ES amatpersonas.
Jau otrdien Briselē notiks eirozonas finanšu ministru un valstu vadītāju ārkārtas tikšanās.
Savukārt referenduma iznākumu Grieķijā vārdos ir atbalstījuši ne vien eiroskeptiķi, bet arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuram ir bijusi telefonsaruna ar Grieķijas premjerministru.
Grieķijas referenduma iznākums, kurā vairāk nekā 60% nobalsojuši pret starptautisko aizdevēju prasībām, ir izraisījis strauju kritumu Eiropas akciju biržās un licis aktīvi reaģēt aizdevējiem, gan izteikties dažādiem politiķiem un organizācijām ārpus Eiropas Savienības (ES).
„Eirozonas stabilitāte nav apšaubāma,” tā otrdien sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka situācija tiek kontrolēta un tagad ir jāgaida lēmums no eirozonas finanšu ministriem, kuri tiekas otrdien un viņu lēmums būs pamats tālākajām sarunām.
„Mēs zinām, ka finansiālā situācija Grieķijā ir ļoti sarežģīta, un vienīgais veids, kā to risināt, ir panākt vienošanos ar eirozonas valstīm, cik ātri vien iespējams,” sacīja Dombrovskis. „Būs ārkārtīgi grūti atjaunot Grieķijas finanšu stabilitāti bez vienošanās, bez ticamas stratēģijas par to, kā iziet no krīzes, kā atjaunot ekonomisko izaugsmi. Ir ļoti svarīgi, lai Grieķijas valdība rīkojas atbildīgi un ir godīga un atklāta ar cilvēkiem par to, kādas var būt sekas ļoti konkrētiem valdības lēmumiem!” sacīja EK viceprezidents.
Eirogrupa jau paziņojusi, ka otrdien plānotajās sarunās no Grieķijas valdības sagaida jaunus priekšlikumus. Grieķijas mediji vēsta, ka tādi būšot.
Lielākā naudas aizdevēja Grieķijai Vācija gan raida signālus, ka negrasās piekāpties. Grieķijas kreditoru paustie nosacījumi nav mainījušies un nav iemesla sākt pārrunas par parādsaistību restrukturizēšanu, sacījuši Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Finanšu ministrijas pārstāvji.
Arī interneta sociālās saziņas vietnēs dažādi eksperti izsakās, ka parāda atlaišana un nosacījumu mīkstināšanai Grieķijai būtu nevēlams precedents, ko varētu pieprasīt arī citas starptautisku palīdzību saņēmušās valstis.
Savukārt ANO eksperts Huans Pablo Boholavskis, kurš specializējas parādā nokļuvušu valstu sociālajos jautājumos, uzskata, ka vairāk taupības pasākumu Grieķija nebūs spējīga nest, un tas izraisīs arvien lielāku sabiedrības neapmierinātību un protestus.
Viņaprāt, neviena no pusēm, kas ir bijusi iesaistīta Grieķijas glābšanas programmas stāstā, nav pietiekami pievērsusi uzmanību starptautiskajiem cilvēktiesību likumiem.
Par to, ka Grieķijai tuvākajās dienās var draudēt humāna krīze, un aicinājumu tai gatavoties izteicies arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs.
Savukārt dzirdīgas ausis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs meklē arī ārpus ES, viņam bijusi telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Abi telefonsarunā pārrunājuši Grieķijas referendumu un abu valstu turpmāku sadarbību. Taču par to, kas konkrēti izrunāts vai lemts, informācija ir skopa. Tiesa, Kremlis jau iepriekš ir norādījis, ka neliegs palīdzību, ja Grieķija tādu lūgs.
Tikmēr LTV no Grieķijas vēsta, ka svinību noskaņa pēc svētdienas referenduma Atēnās ir noplakusi. Sintagmas laukumā esošie taksisti atzīst, ka nav klientu, jo cilvēkiem nav naudas. Tāpat aizvien ir slēgtas bankas. Tāpēc grieķi gaida, kā turpināsies Grieķijas valdības un Eirozonas vadītāju sarunas.
Jau ziņots, ka svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo.
Savukārt pirmdien no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Referendumu Grieķijas premjers Aleksis Ciprs rosināja pēc tam, kad Grieķija noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.
Eiropas Komisija (EK) oficiālajā paziņojumā svētdienas vakarā norādīja, ka pieņem zināšanai referenduma rezultātus un tos respektē.
