Viņš norādīja, ka praktiski visas Eiropas Savienības (ES) valstis ir noteikušas dažādus ierobežojumus, kas pilnībā nobremzējuši ekonomisko aktivitāti. Sagaidāms, ka daudzās ES dalībvalstīs būs recesija. Jo ilgāki būs ierobežošanas pasākumi, jo lielākas ekonomiskās problēmas ir sagaidāmas. Dombrovskis uzsvēra, ka EK cenšas nodrošināt to, lai valstis varētu rīkoties maksimāli fleksibli, situācijas uzlabošanā iesaistās Eiropas Centrālā banka (ECB), un tāpat tiekot arī domāts par nākamā ES daudzgadu budžeta izmaiņām.
Jautāts par to, cik ilgs varētu būt ekonomiskā krituma periods, Dombrovskis norādīja, ka to noteiks tas, cik ātri izdosies ierobežot Covid-19 pandēmiju. "Mēs ceram, ka tas ir dažu mēnešu jautājums. Klasiskais īstermiņš ekonomikā nozīmē viens gads. Jāskatās uz to, lai pandēmiju iespējami ātrāk ierobežotu, lai tuvākajā laikā varētu sākt atcelt ierobežojumus," pauda EK priekšsēdētājas vietnieks.
Dombrovskis arī atzina, ka EK nāks klajā ar koriģētu daudzgadu budžeta piedāvājumu, kurā tiks vienkāršota ES fondu līdzekļu izmantošana. "Ekonomikas jomā mums ir ļoti daudzi pasākumi, kurus var īstenot. Tā dēvētās "korona obligācijas" nav vienīgā iniciatīva. ECB ir noteikusi papildu aktīvu uzpirkšanas programmu 750 miljardu eiro apmērā. Tas palīdz nodrošināt, ka visas valstis var aizņemties finanšu tirgos. Papildus tiek īstenoti pasākumi banku sektorā," pauda Dombrovskis.
Runājot par to, kāda situācija sagaida Latviju, kādreizējais premjers norādīja, ka iepriekšējā krīzē - 2007. gadā - ekonomika bija pārkarsēta un bija izveidojies nekustamā īpašuma burbulis kā arī milzīgs tekošā konta deficīts. Šobrīd nekādu pārkaršanas pazīmju Latvijas ekonomikā neesot un visi parametri ir sabalansētāki. "Mēs negaidām tik lielu kritumu [Latvijā] kā 2008. - 2009. gadā. Līdz ar to ekonomikai būs iespējas ātrāk atkopties. Jārēķinās gan ar to, ka ES kopumā krīze varētu būt dziļāka. Prognozes rāda, ka kritums varētu būt lielāks nekā globālās krīzes laikā. Īpaši, ja ierobežojumi turpināsies ilgāku laiku," atzina Dombrovskis.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi. Vēlāk brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimenei.
25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Pēc epidemiologu teiktā, Latvija nonākusi epidēmijas otrajā fāzē, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā. Valdības darbs turpinās attālināti.
