“Jā, šajā jautājumā zināma ietekme uz ekonomiku būs,” sacīja Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka Eiropas Komisija pavasarī samazinājusi prognozi par Latvijas ekonomikas izaugsmi no 3,5% uz 3,3%. Tas saistīts ar diviem faktoriem.
Viens no tiem ir problēmas ar nerezidentu bankām un gaidāmā “ABLV Bank” slēgšana. Otrs iemels ir sarūkošais tranzīta apjoms.
“Tas, uz ko mēs koncentrējāmies Eiropas Savienības līmenī, ir cīņa ar naudas atmazgāšanu. Līdz ar to tas nav tik daudz jautājums par rezidentiem vai nerezidentiem, jo arī nerezidenti var veikt leģitīmu biznesu. (..) Tas liek raudzīties Eiropas Savienības līmenī, kādā veidā mēs efektīvāk varam koordinēt cīņu ar naudas atmazgāšanu,” sacīja eirokomisārs.
Viņš uzsvēra cīņas pret naudas atmazgāšanu koordinēšanu. “Protams, jāizvairās no neveselīgas konkurences, ka kādas valstis mēģinātu ar zemākām prasībām pret naudas atmazgāšanu vai kopumā finanšu sektoru piesaistīt kādu biznesu,” piebilda Dombrovskis.
Tāpēc Eiropas Komisija vēlas panākt, lai ES valstīs būtu uzraudzības prasību vienmērīga piemērošana.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību ierobežot čaulas kompāniju un nerezidentu apkalpošanu sāka runāt pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojuma par “ABLV Bank” iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, pēc kura bankai sākās grūtības un tā nolēma pašlikvidēties, un FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā.
Aprīļa beigās Saeima steidzamības kārtā atbalstīja liegumu Latvijā reģistrētām bankām sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtie dati liecina, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8% apmērā. Savukārt kredītiestādēs, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus, šo kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52%.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš atzina, ka atteikšanās no čaulas kompānijām ietekmēs banku darbu un Latvijas ekonomiku, bet “mēs to pārdzīvosim”, jo, pēc pašreizējām teorētiskām aplēsēm, notikumu banku sektorā ietekme varētu būt aptuveni 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Tikmēr vairāku nozaru uzņēmēji brīdināja – ar šo sāktas jaunas raganu medības, kurā cietēji var izrādīties godīgie uzņēmēji.
