Latvijas novērtējums reitingā ir par trīs vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā.
Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija ieņem 6.vietu ES dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai, Igaunijai un Somijai.
- "Doing Business" pētījuma Latvijai ievērojams rādītāja kāpums ir lielākajā daļā jomu: uzņēmējdarbības uzsākšanā (+5 vietas),
- būvniecības atļauju saņemšanā (+7 vietas),
- elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanā (+23 vietas),
- kredītu reģistra jomā (+12 vietas),
- investoru tiesību aizsardzībā (+7 vietas),
- nodokļu maksāšanas jomā (+12),
- līgumsaistību izpildē (+2 vietas).
Nemainīga pozīcija saglabāta nekustamā īpašuma reģistrācijas jomā.
Savukārt rādītājs ir krities pārrobežu tirdzniecības jomā (-3 vietas) un maksātnespējas jautājumu risināšanā (- 1 vieta).
Ekonomikas ministrija to skaidro ar citās valstīs aktīvi īstenotajām reformām laikā, kad Latvijā nav konstatētas būtiskas izmaiņas uzņēmējdarbības atvieglošanai.
Īpaši atzinīgi Pasaules Banka ir novērtējusi šādas Latvijas īstenotās reformas:
- elektrības pieslēguma rādītājā (kāpums no 65.vietas uz 42.vietu) – atzinīgi vērtēta ieviestā sistēma, kad uzņēmējs, vienojoties ar sistēmas operatoru, pieslēguma ierīkošanu var apmaksāt ar atlikto maksājumu;
- būvniecības rādītājā (kāpums no 30.vietas uz 23.vietu) – Pasaules banka atzinīgi novērtējusi ieviestās reformas, kas saistītas ar būvuzraudzības kontroles uzlabošanu. Būvniecības saskaņošanas procedūru ilgums ir joprojām lielākais izaicinājums, pie kā jāturpina darbs.
- kredītreģistra rādītājā (kāpums no 19.vietas uz 7.vietu) – privāto kredītbiroju segums pieaudzis no 30% līdz 63,2 %, kas ir panākts pateicoties praktiski ieviestajam Kredītbiroju likumam un līdz ar to ieviesto kredītbiroju uzraudzības modeli, tādējādi nodrošinot nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvākai kredītinformācijas pieejamībai un kredītriska pārvaldībai Latvijā;
- tāpat nodokļu samaksas rādītājā (kāpums no 27. vietas uz 15. vietu), uzņēmēji ir atzinuši Valsts ieņēmuma dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas uzlabojumus kā rezultātā grāmatvedības vešanai un ar kapitāla ienākuma un darba algu saistīto nodokļu deklarēšanai un nomaksai nepieciešamais laiks ir samazinājies no 193 stundām līdz 168 stundām gadā. Jāatzīmē, ka Igaunija šajā rādītājā joprojām ir lielu soli priekšā, kur šādām procedūrām nepieciešamas vien 84 stundas gadā.
Ekonomikas ministrijā uzskata, ka augstais novērtējums apliecina - Latvija atrodas uz pareizā ceļa un "Doing Business" apskatītajās jomās uzsāktās reformas ir jāturpina, uzklausot gan vietējo uzņēmumu, gan ārvalstu investoru padomus un problēmu risinājumus.
Lai panāktu, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide ir konkurētspējīga arī pasaules mērogā, ministrija uzskata - prioritāri jāveic šādas reformas:
- visās valsts institūcijās prioritāri ieviest “konsultē vispirms” principu, nodrošinot kvalitatīvu sadarbību un komunikāciju starp uzraugošajām institūcijām un uzņēmējiem, kā arī radot skaidru un nepārprotamu informatīvo vidi, kurā uzņēmējs orientējas par tam izvirzītajām prasībām;
- uzņēmējdarbības uzsākšanā neatliekami veikt pāreju uz uzņēmuma reģistrēšanu tikai tiešsaistes režīmā, tādējādi būtiski samazinot dokumentu apritei nepieciešamo laiku un izmaksas;
- turpināt darbu pie investoru tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu sakārtošanas, t.sk., akciju opciju normatīvā regulējuma pilnveidošanas, ņemot vērā gan vietējo uzņēmumu, gan Ārvalstu investoru padomes Latvijā norādītos problēmjautājumus;
- jau tuvākajā nākotnē nodrošināt visu būvniecības saskaņošanas procesu tikai digitāli, kā arī neatliekami rast risinājumus turpmākajai nekustamā īpašuma reģistrēšanas sistēmas attīstība un arvien vairāk atvieglot nekustamā īpašuma e- reģistrēšanas nosacījumus;
- nodokļu nomaksas jomā būtiski ir ne tikai pabeigt darbu pie vienkāršota nodokļu režīma ieviešanas mazajai uzņēmējdarbībai, bet arī turpināt uzsākto darbu pie vienota konta ieviešanas visiem nodokļu maksājumiem, kas nākotnē varētu krietni atvieglot ar nodokļu un parādu nomaksu saistītos jautājumus.
- uzņēmējdarbības izbeigšanas jautājumos galvenā prioritāte šobrīd ir radīt sistēmu, kas spētu indikatīvi norādīt uz problēmām maksātnespējas jomā, taču, lai to nodrošinātu, ir nepieciešams vienoties, vai un kādi būtu nepieciešamie rādītāji, kas ļautu pilnvērtīgi analizēt situāciju.
Minētie uzdevumi ir iekļauti arī Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas plānā, kas divu nedēļu laikā tiks virzīti apstiprināšanai valdībā.
