«Dobeles dzirnavnieku» apsūdz makaronu cenu dempingā Dienvidāfrikā

Makaronu izstrādājumu ražotājs “Dobeles dzirnavnieks” kopā ar uzņēmumiem no vēl trīs valstīm apsūdzēts cenu dempingā Dienvidāfrikas tirgos. Sūdzību iesnieguši turienes konkurenti. Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) Tirdzniecības komisija vēsta, ka “atbilstoši pirmajam izvērtējumam ir pierādījumi par dempingu” un ka vietējā makaronu rūpniecība tā dēļ zaudē peļņu un darbiniekus. “Dobeles dzirnavniekam” dots laiks līdz 27. oktobrim attaisnojošu argumentu iesniegšanai. Savukārt “Dobeles dzirnavnieks” apsūdzības dempingā noraida.

Kā noskaidroja LSM.lv, DĀR uzraugošās institūcijas veiktās izmeklēšanas ietvaros Latvijā jautājumus saņēmis “Dobeles dzirnavnieks” – viens no mūsu valsts pārtikas rūpniecības līderiem, tostarp lielākais miltu un makaronu izstrādājumu ražotājs. Uzņēmuma konsolidētais apgrozījums pērn bija 133 miljoni eiro, peļņa – 4,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma (59%) veido eksports uz vairāk nekā 70 valstīm, galvenā eksporta produkcija ir pārslas, pasta, milti un mannas putraimi no cieto kviešu šķirnēm (“durum”).

AS "Dobeles dzirnavnieks" spageti ražošanas process

“Tāda pieredze, ka ārvalstu regulators pārbauda, vai nenodarbojamies ar dempingu, mums ir pirmo reizi,” LSM.lv sacīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Zanda Lūse. “Grūti pateikt, kādas mums šajā procesā ir perspektīvas, kas būs tālāk. Mēs domājām konsultēties Ārlietu ministrijā, bet, cik sapratām, [Latvijai] DĀR nav savas pārstāvniecības,” piebilda Lūse.

Kas nogājis greizi ar makaroniem

Dienvidāfrikas Starptautiskās tirdzniecības komisija (ITAC, International Trade Administration Commission of South Africa), kuras galvenā mītne atrodas Pretorijā, 18. septembrī sākusi antidempinga izmeklēšanu par makaronu (pastas) izstrādājumu importu no četrām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Ēģiptes un Turcijas. Uzņēmumu nosaukumi publiski netiek nosaukti.

Izmeklēšana sākta pēc četru Āfrikas ražotāju (to nosaukumi nav minēti) sūdzības. Tā attiecas uz importu piecu Dienvidāfrikas muitas savienībā (SACU, Southern African Customs Union) ietilpstošo valstu tirgos. No šīm valstīm visattīstītākā ir DĀR.

Ar  dempingu (no angļu dumping – izgāšana) parasti tiek saprasta preces pārdošana par cenu, kas ir apzināti noteikta būtiski mazāka nekā tirgū, atsevišķos gadījumos pat radot zaudējumus pārdevējam.

“Dobeles dzirnavnieks”: tie ir mīksto šķirņu makaroni!

Apsūdzībām dempingā uzņēmuma vadība nepiekrīt un uzskata, ka sūdzības iemesls ir tirgus “aizsardzība”.

“Dobeles dzirnavniekā” nevarēja atbildēt, kādi ir pastas eksporta apmēri konkrēti uz DĀR un citām Dienvidāfrikas muitas savienības valstīm. Taču turienes tirgu nodēvēja par interesantu.

“Liels tirgus ar lielu potenciālu,” sacīja “Dobeles dzirnavnieka” sabiedrisko attiecību pārstāve. “Mēs DĀR strādājam jau piecus gadus. Pēc pirmreizējās iepazīšanās ar mums atsūtītajiem dokumentiem izskatās, ka viņi neprecīzi interpretē datus par cenām. Tur ir ļoti līdzīgi muitas kodi, atšķiras tikai pēdējie cipari “durum” pastai un pastai no mīkstajām kviešu šķirnēm. Taču tie ir divi dažādi produkti ar dažādām cenām, bet mēs uz DĀR eksportējam makaronus no mīkstajiem kviešiem. Droši vien tas ir pārpratums.”

AS "Dobeles dzirnavnieks" ražotnes telpas. Makaronu un spageti fasēšana.

“Esam saņēmuši informācijas pieprasījumu par importa produktu cenu veidošanās mehānismu. Tā kā šādas informācijas pieprasījumu saņēmuši ne tikai pastas ražotāji un eksportētāji Latvijā, bet arī Lietuvā, Turcijā un Ēģiptē, uzskatām, ka šāda tirgus izpēte, ko iniciējuši vietējie Dienvidāfrikas Republikas ražotāji, ir ar mērķi aizsargāt vietējo tirgu no importa produkcijas. “Dobeles dzirnavniekam” ir vienota cenu veidošanas politika visos eksporta tirgos, tādēļ nepieciešamās informācijas sniegšana mums sarežģījumus nerada,” rakstiski piebilda akciju sabiedrības “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

DĀR komisija: vai šādas cenas nav “makaroni uz ausīm”?

Dienvidāfrikas Starptautiskās tirdzniecības komisija sliecas ticēt dempingam. Paziņojumā par izmeklēšanu (dokuments publicēts DĀR valdības vietnē - .pdf), teikts: sūdzību iesniegušie četri Āfrikas uzņēmumi minējuši “pietiekamus pierādījumus”, lai komisija nonāktu pie “pamatota lēmuma par nepieciešamību sākt izmeklēšanu par dempingu, materiālo kaitējumu, materiālā kaitējuma draudiem un cēloņsakarību”.

Sūdzības iesniedzēji norādījuši, ka iespējama arī preces nepareiza noformēšana, maksājot ievedmuitu – importētāji varējuši norādīt līdzīgas preces – olu saturošu makaronu izstrādājumu – nosaukumu, lai izvairītos no nodevām. Importētāju dempings nodarījis materiālu kaitējumu vietējai pastas industrijai, apgalvo Āfrikas kompānijas.

Apgalvojumi par dempingu balstīti salīdzinājumā starp cenām, kādas ir konkrēto kategoriju makaronu izstrādājumiem Latvijā, Lietuvā, Ēģiptē un Turcijā, un šo izstrādājumu eksporta cenām no šīm valstīm, turklāt veicot korekciju, lai ņemtu vērā transporta izdevumus. “Normālās cenas” noteiktas pētījumā, kuru pēc Āfrikas konkurentu pasūtījuma veikusi “neatkarīga un uzticama” tirgus izpētes kompānija (tās nosaukums tekstā nav minēts).

Piesaistītā firma konstatējusi, ka “dempinga marža” (t.i., atlaide no “normālās” cenas) makaronu importa no Latvijas gadījumā ir 68% (pašas cenas tekstā nav minētas).

Sūdzību iesniegušās Āfrikas kompānijas norādījušas, ka dempinga dēļ tām 2017.-2019. gadā sarukusi peļņa, naudas plūsma, tirgus daļa, darbinieku skaits un investīciju atdeve. Dokumentā teikts, ka komisija, ņemot vērā iesniegtos datus, konstatējusi, ka “atbilstoši pirmajam izvērtējumam ir pierādījumi par dempingu, (..) radītajiem materiālajiem zaudējumiem, kaitējuma risku un to savstarpējo saistību” ar dempingu. Tagad iestāde gatavojas novērtēt, kādas bijušas nodarītā kaitējuma summas 2017.-2019. gadā.

Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, komisija sazināsies ar eksportētājiem no Latvijas, Lietuvas, Turcijas un Ēģiptes, kā arī ar šo valstu tirdzniecības pārstāvjiem.

“Dobeles dzirnavnieks” uzskata savas cenas par adekvātām un ir gatavs to demonstrēt skaitļos.

“Mūsu uzņēmumam ir vienota cenu veidošanas politika visos eksporta tirgos, tāpēc nepieciešamās informācijas sniegšana nerada grūtības,” uzsvēra kompānijas valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Ko atbildēja ierēdņi

Pēc būtības - neko.

Konkurences padomē pavēstīja, ka pieprasījumi no DĀR nav saņemti. Ekonomikas ministrijā paziņoja, ka jautājumi par starptautiskajām tirdzniecības attiecībām pirms daudziem gadiem nodoti Ārlietu ministrijai. Savukārt Ārlietu ministrijā no LSM.lv saņemtie jautājumi tika nodoti speciālistiem, kuri trīs dienu laikā sagatavoja šādu atbildi: “Antidempinga jautājumi ir Ārlietu ministrijas pārziņā, tomēr, ņemot vērā šīs lietas virzību un pašreizējo stadiju, ĀM nevar komentēt lietas apstākļus.”

Bet kādi vēl bijuši precedenti?

Zināmākais ir ar “Liepājas metalurgu” 2001. gadā. Toreiz, kad Latvija vēl nebija iestājusies ne Eiropas Savienībā, ne NATO, ne Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ASV apsūdzēja dempingā metāla armatūras eksportētājus no astoņām valstīm, starp kurām bija arī Latvija. Ar prasību pret eksportētājiem vērsās lielākie ASV analoģiskas produkcijas ražotāji. Drīz vien ASV noteica aizsargājošās muitas nodevas tērauda importam no šīm valstīm. Latvijas produkcijai tika noteikta 17% nodeva. Uz pārējo fona tā bija salīdzinoši neliela – Moldovai tika noteikts tarifs 233%, bet Baltkrievijai – 115%. Tomēr pat tāda barjera neļāva Latvijas uzņēmumam strādāt aizokeāna tirgū.

Līdz 2001. gadam “Liepājas metalurgs” eksportēja uz ASV apmēram 60% saražotās produkcijas. Pēc nodevu noteikšanas šis tirgus Latvijas kompānijai tika slēgts pavisam – ievedmuitas tarifi ik pēc pieciem gadiem tika pagarināti un bija spēkā arī, kad “Liepājas metalurgā” tika izslēgta kausējamā krāsns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt