"Patlaban apgrozībā ir apmēram 50 miljardi kronu skaidras naudas (5,17 miljardi eiro) un Norvēģijas Centrālā banka zina, ka no tās [kādām operācijām] tiek izmantoti vien 40%. Tas nozīmē, ka atlikušie 60% tiek izmantoti ārpus kādas kontroles. Mēs pieļaujam, ka tas ir melnais tirgus un atmazgāšana," to saskaņā ar "The Local" vēstīto paziņojis Norvēģijas finanšu grupas DNB direktors Tronds Bentestuens.
"Ar skaidru naudu saistās virkne briesmu un nepilnību. Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka to vajadzētu pakāpeniski izņemt no apgrozības," teica finanšu grupas DNB direktors.
Tikai 6% Norvēģijas iedzīvotāju ikdienā izmanto banknotes un monētas, viņš piebilda, norādot, ka vairāk skaidru naudu izmanto vecāki cilvēki. Bentestuens atzina, ka atteikšanās no skaidras naudas, "visticamāk, prasītu zināmu laiku", taču viņš aicināja to sākt darīt pakāpeniski, bet nekavējoties, piemēram, vispirms izņemot no apgrozības 1000 kronu nomināla banknotes.
Pagājušajā rudenī par atteikšanos strādāt ar skaidru naudu savās filiālēs paziņoja otra Norvēģijā lielākā banka "Nordea", kas arī ir pārstāvēta Latvijā. Norvēģijas Finanšu ministrija gan neatbalsta plānus pārvērst valsti par "bezskaidras naudas zonu", lai arī atzīst - piedāvājumā atteikties no skaidras naudas izmantošanas ir racionālais grauds.
Patlaban Norvēģijas iedzīvotāju tiesības izmantot skaidru naudu norēķiniem restorānos un veikalos aizsargā likums, un šajā jomā nekādas izmaiņas nav plānotas. "Turklāt no privātuma viedokļa situācija, kad katra transakcija var būt izsekojama, var būt problemātiska," uzsvēra Norvēģijas Finanšu ministrijas pārstāvis Tors Vamraks.
Pēc Bentestuena domām, visa banku sistēma kopumā ir novecojusi. "85% mūsu klientu saka, ka viņi nekad individuāli neapmeklē banku vai arī to dara ļoti reti. Attiecīgi mēs uzskatām par kļūdu saglabāt veco struktūru ar vietējām filiālēm. Labāk iet pēc klientiem un uzlabot piedāvājumu tur, kur klients ir – digitālajā vidē."
