2015. gadā autobūves koncerns “Volkswagen” atzina, ka ir izmantojis neatļautu programmatūru, lai krāptos ar dīzeļdzinēju izmešu testu datiem. Izrādījās, ka kopumā ir pārdoti aptuveni 11 miljoni šādu auto. Tikai dažus mēnešus vēlāk ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca arī “Volkswagen” koncernā ietilpstoši “Audi” ražotāji. “Audi” tiek apsūdzēti par aptuveni 210 000 ar minēto programmatūru aprīkotu automašīnu pārdošanu ASV un Eiropā, kas notikusi jau laika posmā no 2009. gada. Izmeklētāji uzskata, ka atbildīgi par šādu krāpšanos ir aptuveni 20 “Audi” darbinieki.
Kā tagad teikts Minhenes prokurora biroja izplatītajā paziņojumā, lēmums apcietināt kompānijas izpilddirektoru Rupertu Štadleru pieņemts, pastāvot bažām, ka viņš varētu mēģināt iznīcināt pierādījumus minētajā lietā. Šis paziņojums izskanējis nedēļu pēc tam, kad Štadlera dzīvesvietā tika veikta kratīšana, meklējot pierādījumus par viņa iespējamo saistību ar dokumentu viltošanu, kas ļāvis pārdot Eiropas patērētājiem ar neatļautajām tehnoloģijām aprīkotās automašīnas.
Štadlers līdz ar to ir kļuvis par visaugstāk stāvošo amatpersonu kopš dīzeļgeitas sāgas sākuma.
Štadlers “Audi” valdē ir darbojies kopš 2003. gada, bet kopš 2007. gada viņš ir ieņēmis uzņēmumā visaugstāko amatu. Kā jau minēts, divus gadus vēlāk arī ir sākusies plašā krāpšanās, un tiek uzskatīts, ka tieši “Audi” inženieri ir aktīvi līdzdarbojušies krāpšanā izmantotās programmatūras izveidē.
Pagājušā gada septembrī tika aizturēts arī bijušais “Audi” dzinēju attīstības nodaļas vadītājs Volfgangs Hatzs, kurš joprojām atrodas ieslodzījumā, bet aprīlī kāds vadošs menedžeris no kompānijas “Porsche”. Vācu mediji viņu identificējuši kā Jergu Kerneru, kurš dīzeļgeitas skandāla sākumā arī bija strādājis “Audi”.
Ne kompānija “Audi”, ne “Volkswagen” grupa nav komentējuši izskanējušās ziņas, vien apstiprinot Štadlera aizturēšanu. Taču jau pirmdienas vakarā notiks “Volkswagen” grupas uzraudzības padomes sēde, kurā tiks lemts par turpmākajām darbībām. Kompānija “Deutsche Welle” ziņo, ka Štadlera vietā varētu stāties pašreizējais “Audi” tirdzniecības un mārketinga nodaļas vadītājs Brams Šots.
Savukārt autoindustrijas eksperts Ferdinands Dudenhoffers aģentūrai ''France Press'' paudis viedokli, ka izvirzītās apsūdzības ir ļoti nopietnas, tāpēc “Volkswagen” būtu īpaši jādomā par to, vai un kā aizsargāt Štadleru, kurš līdz šim ir baudījis kocerna vadības aizstāvību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vēl vairāki kompānijas vadītāji ir atzinuši, ka par apjomīgo krāpšanos ir zinājuši vēl krietni pirms šī skandāla nonākšanas atklātībā. Tas nozīmē, ka investoriem ir sniegta melīga informācija par iespējamiem finanšu riskiem.
Dīzeļgeitas skandāls jau ir atstājis milzīgu ietekmi gan uz “Volkswagen” grupu, gan uz Vāciju kopumā. “Volkswagen” strīdu izbeigšanai ASV ir samaksājis 25 miljardus eiro lielas soda naudas un kompensācijas. Vēl pagājušajā nedēļā arī Vācijā tika samaksāts vienu miljardu eiro liela soda nauda. Taču, kā norāda AFP, nodarītais posts jau ir izpleties daudz plašāk, sagraujot mītus par tā dēvētajiem tīrajiem dīzeļdzinējiem un radot aizdomas par iespējamo krāpšanos arī citos autobūves uzņēmumos. Tas ir novedis pie pircēju intereses mazināšanās par dīzeļautomašīnām, kā arī sekmējis Vācijas valdības atbalstu iniciatīvai, kas ļauj pilsētām savā teritorijā aizliegt automašīnas ar veciem dīzeļdzinējiem. Par pirmo šādu pilsētu ir kļuvusi Hamburga.
