Minhenes prokuratūra ceturtdien, 6.augustā, četrām bijušajām “Audi” amatpersonām izvirzīja apsūdzības krāpniecībā, netiešā viltus sertificēšanā un krāpniecisku produktu reklamēšanā. Trīs no viņiem kādreiz strādāja autouzņēmuma valdē, bet ceturtais savulaik bijis vadošs menedžeris. Prokurori apsūdzēto vārdus neizpauž.
Šīs personas grib saukt pie atbildības saistībā ar tā dēvēto “dīzeļgeitas” skandālu. “Audi” mātes uzņēmums “Volkswagen” 2015.gadā atzinās, ka vairākus gadus savos automobiļos ar dīzeļdzinējiem slepeni uzstādīja programmatūru, kas pārbaudēs uzrādīja mazāku kaitīgo izmešu daudzumu nekā reālajos braukšanas apstākļos. Programmatūru uzstādīja 11 miljoniem “Volkswagen”, “Audi” un “Porsche” automašīnu, kuras pēc tam pārdeva visā pasaulē.
Lietu virzošie prokurori apgalvo, ka bijušais uzņēmuma menedžeris esot ierosinājis izstrādāt un uzstādīt “Volkswagen”, “Audi” un “Porsche” dīzeļdzinējos krāpniecisko programmatūru. Savukārt trīs bijušie “Audi” valdes locekļi ir zinājuši par manipulācijām ar dīzeļdzinējiem, bet nav neko darījuši, lai apturētu krāpniecību. Viens no viņiem 2016.gadā pirms iecelšanas valdē esot melojis uzņēmumam par savu saistību ar manipulācijām.
Aplēsts, ka apsūdzētās četrotnes negodīgās rīcības rezultātā pārdoti vairāk nekā 434 tūkstoši automašīnu ar krāpniecisko programmatūru, galvenokārt ASV un Eiropā.
“Audi” vadības ceturtdien izplatītā paziņojumā norādīts, ka uzņēmums ir informēts par bijušajiem darbiniekiem izvirzītajām apsūdzībām.
Autoražotājs sola arī turpmāk sadarboties ar izmeklētājiem, lai noskaidrotu visu patiesību par notikušo.
Pirms gada līdzīgas apsūdzības izvirzīja arī bijušajam “Audi” šefam Rūpertam Štadleram. Viņa tiesas prāvas sākums paredzēts septembra beigās.
Līdz šim “Volkswagen” kompensācijās un soda naudās visā pasaulē ir izmaksājis vairāk nekā 30 miljardus eiro.