Eiro fokusā

Darījumus ar lauksaimniecības zemi Latvijā varēs veikt arī OECD valstu pilsoņi

Eiro fokusā

Sadārdzinātās degvielas dēļ - izmaiņas preču un pakalpojumu cenās?

Divi gadi pēc nodokļu reformas: vērtē valdības un sociālo partneru pārstāvji

Divi gadi pēc nodokļu reformas: kas tajā labs un ko vajadzētu mainīt?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

2018. gadā Latvijā stājās spēkā jauna nodokļu reforma. Pagājuši divi gadi, un laiks izdarīt secinājumus, kas tajā labs un ko vajadzētu mainīt. To vērtēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Finanšu ministrijas (FM) eksperti.

2016. gadā mikrouzņēmumos strādāja 99 349 nodarbinātie, bet pērn trīsreiz mazāk – 34 514. Mikrouzņēmuma nodoklis 15% apmērā Latvijā tika ieviests krīzes laikā, lai atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanu. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzskata, ka pienācis laiks visiem maksāt nodokļus pilnā apmērā.

"Nevar būt tā, ka, piemēram, ir viens nodokļa režīms, kurā ir kādi 3 līdz 5% uzņēmumu, un tie nodrošina līdz 93%-95% no visiem valsts, pašvaldību un sociālā budžeta ieņēmumiem. Tie ir lielie uzņēmumi. Un maksimums 7% ieņēmumu nodrošina pārējie. Ja mēs gribam risināt kultūras, veselības aprūpes, izglītības, zinātnes, tai skaitā mūsu konkurētspējas un inovāciju jautājumus, mēs nevaram turpmāk atstāt tik daudz nodokļu režīmus. Tas rada negodprātīgu konkurētspēju, ko Latvijā nevajag," uzskata LBAS vadītājs.

LDDK sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka

jāatceļ diferencētais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, jo tas nevis samazina, bet palielina nevienlīdzību iedzīvotāju vidū, un jāpārvērtē arī IIN atšķirīgās likmes.

Ja mēs gribam domāt par nevienlīdzības mazināšanu, tad labāki instrumenti ir netiešā progresivitāte, kas galvenokārt būtu atvieglojums par apgādībā esošām personām. Tas reāli mazina nevienlīdzību. Ekonomikas izaugsmes periodā tiešo progresivitāti ieviest nav saprātīgi, jo tas veicina lētā darbaspēka ekonomiku un aplokšņu algu ekonomiku. Mums Latvijā šobrīd vidējās algas ir trīs reizes zemākas nekā valstīs, ar kurām mēs jau sākam konkurēt par darbaspēku – Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā. Mums viņi ir jāpanāk, un tas nozīmē, ka mūsu ekonomikai jāattīstās ievērojami straujāk nekā 2% vai 3% gadā," klāstīja LDDK eksperts.

Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") stāstīja, ka izmaiņas nodokļu sistēmā tiek plānotas nākamgad. Galvenais uzstādījums – nodokļiem jākļūst taisnīgākiem un nedrīkst palielināties nodokļu slogs tiem, kas jau šobrīd maksā visus nodokļus pilnā apmērā.

"Partijas skatās diezgan līdzīgi, ka šeit kaut kas ir jādara, jo dubultā nosacītā progresivitāte, kas ir gan neapliekamajā minimumā, gan arī IIN likmēs, ir ļoti sarežģīti administrējama un to vajadzētu padarīt vienkāršāku. Protams, ka nedrīkstētu palielināties nodokļu slogs tiem, kas jau šobrīd maksā pilnu darbaspēka nodokļu slogu. Šobrīd apmēram 250 000 darbinieki daļēji vai gandrīz nepiedalās sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tas viņiem pašiem ļoti liels risks un sabiedrībai kopumā. Pēc vairākiem gadiem būs lielas problēmas, jo tiem, kas šobrīd maksā pilnu nodokļu slogu, būs jāuztur arī tie, kas to nebūs darījuši. Tas nav īsti taisnīgi. Krīzes risinājums ar mikrouzņēmumu nodokli bija pareizs, bet tagad ir laiks to visu pārskatīt," uzskata Dālderis.

Nodokļu reforma arī paredzēja, ka uzņēmumi peļņu maksās tikai par dividendēs izņemto naudu. Līdz ar to plānoto 202 miljonu eiro vietā valsts budžetā nonāca tikai 40 miljoni.

"Šobrīd uzņēmumu ienākuma nodokļa prognoze nepildās. Cerēsim, ka tas uzlabosies, bet globālā mērogā un OECD līmenī šobrīd tiek spriests par to, ka varētu tikt ieviesta vienota minimālā likme un uzņēmumu ienākuma nodoklis katru gadu būs jāsamaksā tajā valstī, kurā ir gūta peļņa. Faktiski tas nozīmē to, ka mūsu režīmu būs diezgan sarežģīti saglabāt ilgtermiņā. Iespējams, ka Eiropas Savienības līmenī tas tiks ieviests, un tad arī mums tas, iespējams, būs jāpārskata. Bet šobrīd mēs paši pēc savas iniciatīvas negribam kaut ko mainīt. Mēs esam tikko ieviesuši [UIN] nulles likmi, mums arī vajadzētu paskatīties, kā tas palīdz ekonomikai. Jo tā ideja bija tāda, ka uzņēmumos nebūs vairs iemesla slēpt peļņu, uzņēmumi kļūs labāk kapitalizēti, spēs piesaistīt kredītus, līdz ar to arī ekonomika attīstīsies. 2020. gadā mēs tā īsti varēsim novērtēt tās sekas, kādas ir nesušas šīs iepriekšējās izmaiņas," sacīja finanšu ministra padomnieks.

Plānots diskutēt arī par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm. Dālderis gan uzskata, ka koalīcijā ar piecu partiju pārstāvjiem nonākt pie kopīga viedokļa nebūs viegli.

KONTEKSTS:

Nodokļu reforma atbalstīta 2017. gada jūlija beigās, bet stājās spēkā ar 2018. gada sākumu. Tostarp tika ieviests progresīvs IIN, noteiktas lielākas sociālās iemaksas, paredzēts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms un cits. Tā laika finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka reformai ir trīs mērķi –  mazināt ienākumu nevienlīdzību, stiprināt uzņēmēju konkurētspēju un gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti