Zems darba ražīgums - tieši šo iemelsu nereti pēc krīzes politiķi un ekonomisti ir minējuši kā vienu no galvenajiem izskaidrojumiem, kāpēc darbaspēka atalgojums un iedzīvotāju dzīves līmenis tik krasi atpaliek no lielākās daļas Eiropas valstu.
Tomēr kopumā apgalvojums par ārkārtīgi zemo darba ražīgumu Latvijā un tā saistību ar pārāk augstu atalgojumu ir krietni pārspīlēts - tā uzskata viena no diskusijas dalībniecēm, ekonomiste Raita Karnīte.
„Darba ražīgumu var dažādi mērīt – tie var būt ne tikai zābaki, ko saražo stundas laikā, piens, ko izslauka noteiktā laikā, vai pievienotā vērtība, ko saražo noteiktā laika periodā. Pierasts mērīt darba ražīgumu un salīdzināt starptautiskā līmenī vai nu ar rūpniecības produkciju, bet vispopulārāk - ar pievienoto vērību. Un šeit sākas tie lielākie brīnumi, jo pievienotajā vērtībā liela daļa ir darba samaksa. Darba izmaksas ziņā Latvija ir ļoti zemu: 11 reizes zemāka mums ir darba izmaksas nekā Norvēģijā. Vai tad Norvēģiju kāds uzskata par konkurētnespējīgu darba samaksu vai izmaksu dēļ? Turpretī Latvijā mums cenšas iegalvot, ka mēs par daudz nopelnām, tāpēc neesam konkurētspējīgi,” skaidro Karnīte.
