Pretrunīgi tiek vērtēts topošajās grozījumos izteiktais priekšlikums, ka par jaunu lauksaimnieku uzskatāmas personas līdz 40 gadu vecumam - gan no politiķu, gan arī lauksaimniecības nozares ekspertu puses izskan pārmetumi, ka šāds ierobežojums likuma piemērošanu būtiski sarežģīs un arī būs pretrunā ar daudzu iedzīvotāju interesēm.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Kristīne Jaunzeme skaidro – iepretim fiziskai un juridiskai personai, kas var iegādāties īpašumu, vienīgā jaunā lauksaimnieka priekšrocība ir tā, ka viņš ir pirmpirkuma tiesīga persona.
„Jaunajiem lauksaimniekiem mēs gribam definēt kādas atšķirīgas prasības nekā jebkurai citai fiziskai personai, no kā izrietēs viņu priekšrocības pirkt zemi. Viens kritērijs varētu būt vecums - zem 40 gadiem, otrs – ne agrāk kā trīs gadus iepriekš reģistrējies kā saimnieciskās daļas veicējs vai viņam pieder kapitāldaļas juridiskā personā, kas nodarbojas ar lauksaimniecisku ražošanu, un viņam ir jābūt pieredzei. Jautājums, vai mums vajag šādu subjektu likumā definēt, lai dotu viņam kādu priekšrocības,” norāda Jaunzeme.
Kā vēstīts iepriekš, grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos" mainīs nosacījumus, ar kādiem nākotnē varēs iegādāties lauksaimniecības zemi. Vairākas lauksaimniecību organizācijas uzskata, ka likuma grozījumi jāievieš steidzami. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības attīstības padome uzskata, ka likums ierobežos zemes īpašnieku tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu.
