Diskusijās par ES daudzgadu budžetu – arī lielāka brīvība par lauksaimniecības fondu izmantošanu

Nākamgad finiša taisnē nokļūs diskusijas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu. Visticamāk, diskusijas būs smagas un ieilgs līdz pat rudenim. Lauksaimniecības budžets tradicionāli veido ļoti nozīmīgu daļu. Nākamajos septiņos gados Eiropas Komisija (EK) piedāvā piešķirt valstīm lielāku rīcības brīvību par šīs naudas izmantošanu. Tomēr kritiķi un revidenti saka, ka tas palielinās korupcijas riskus.

ĪSUMĀ:

  • Viens no strīdīgajiem jautājumiem – cik lielu brīvību dot dalībvalstīm ES naudas lauksaimniecībai izmantošanā.
  • Latvijas nostāja – kritērijiem jābūt elastīgākiem, lai paši varētu lemt, kāda veida saimniecības atbalstīt.
  • Eiropas Revīzijas palāta piesardzīga par ideju piešķirt valstīm lielāku brīvību lauksaimniecības fondu izlietošanā.
  • Skaidrs, ka cīņas par naudas sadales kritērijiem būs asas, atzīst arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Diskusijās par ES daudzgadu budžetu – arī lielāka brīvība par lauksaimniecības fondu izmantošanuArtjoms Konohovs
    ES atbalsts lauksaimniecībai ir gards kumoss, par kura sadali notiek asas cīņas. Viens no strīdīgajiem jautājumiem ir par to, cik lielu brīvību dalībvalstīm piešķirt šīs naudas izmantošanā. Latvijas valdības nostāja ir, ka kritērijiem ir jābūt pēc iespējas elastīgākiem, lai mūsu politiķi un ierēdņi paši varētu izlemt, kāda veida saimniecības cik daudz atbalstīt. To sacīja arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).

     

    "Ir ārkārtīgi svarīgi, un to nedrīkst pieļaut, ka Brisele nosaka pārāk daudz kritēriju, kā mums šo naudu dalīt. Mums svarīgi, lai mēs paši Latvijā varam tikt galā: ko mēs vairāk atbalstām - mazās saimniecības, zaļās saimniecības vairāk ?

    Tāpat arī svarīgi neaizmirst par tiem, kas ir lauksaimnieki-lielražotāji, kas eksportē savu produkciju globālajā pasaulē, piemēram, graudu ražotāji. Tas būtu mūsu pašu jautājums," sacīja Zīle.

    Tomēr kritiķi saka, ka lauksaimnieku atbalsta sistēma jau tagad nav pārāk caurskatāma. Pēdējos mēnešos laikraksts "The New York Times" ir publicējis divus apjomīgus pētījumus par šo līdzekļu izlietošanu dažādās valstīs. Vislielāko kritiku ir saņēmušas Ungārija un Čehija. Pēc žurnālistu domām, Eiropas nodokļu maksātāju nauda lauksaimniekiem šajās valstīs tiek dalīta savējo atbalstīšanai. Faktiski ar Eiropas līdzekļiem tiekot veicināta politika, kas balstās uz nemitīgu Eiropas kritizēšanu.

    Eiropas Revīzijas palātas loceklis no Latvijas Mihails Kozlovs atzina, ka naudas izlietojuma kontrole nav vienkārša. "Mēs zinām, ka kopumā par visa budžeta izlietojumu ir atbildīga Eiropas Komisija, bet faktiski izlietojums notiek dalībvalstīs. Tā kā šī ir iebūvēta problēma, ko atrisināt ar paviršiem risinājumiem nebūtu iespējams."

    Kozlovs sacīja, ka Latvijas neesot starp valstīm, kur būtu vislielākās problēmas ar Eiropas fondu izlietojumu. Viņš norādīja, ka Revīzijas palāta ar piesardzību raugās uz ideju piešķirt valstīm lielāku brīvību lauksaimniecības fondu izlietošanā.

    "No vienas puses, tā varētu būt vienkāršošana dalībvalstu līmenī. Bet, no otras puses, mēs esam norādījuši, ka, ja kontroles sistēmas vairs nesniegsies līdz saņēmējam dalībvalstīs un apstāsies Eiropas Komisijas līmenī, tad tas var radīt vēl lielākas problēmas nekā tagad," teica Eiropas Revīzijas palātas loceklis.

    EK līdz šim ir norādījusi, ka tā dara visu, kas ir tās spēkos, lai apkarotu naudas izkrāpšanu vai negodīgu izmantošanu. Tomēr Briseles iestādes nevar aizstāt dalībvalstu policiju, prokuratūru un citus kontroles dienestus. Arī Revīzijas palātas loceklis Kozlovs domā, ka kontrole par Eiropas nodokļu maksātāju naudas izlietojumu būtu jāstiprina vietējā līmenī.

    "Un atbilde uz šo jautājumu varētu būt stingrākas kontroles sistēmas un arī iestādes nacionālajā līmenī. Jautājums, vai tā tas ir visās dalībvalstīs, protams, ir atklāts," teica Kozlovs.

    Ir skaidrs, ka cīņas par naudas sadales kritērijiem būs asas. To neslēpa arī Zīle, kurš kopā ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu un citiem ministrijas pārstāvjiem ir vairākkārt ticies ar mūsu valsts lauksaimnieku organizācijām.

    "Tas viedoklis nav vienkāršs. Es domāju, ka nebūs viegli pieņemt šos sadales principus. Bet, manuprāt, pakāpeniski šī izpratne starp dažāda lieluma saimniecībām, starp dažāda virziena saimniecībām parādās. Es ceru, ka tad, kad būs zināmas mūsu iespējas elastīgi šo naudu pārdalīt un zināms kopējais skaitlis, tad tas risinājums tiks atrasts diezgan ātri," sprieda Zīle.

    Tomēr tas, kad dalībvalstu līderi tiks līdz diskusijām par budžeta skaitļiem, pagaidām vēl nav zināms. To decembra vidū atzina premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

    "Mūsu interesēs – un es to visu laiku esmu teicis – mums ātrāk būtu jārunā ļoti konkrēti. Bet mēs līdz tam konkrētam aizvien netiekam, jo sarunas vēl ir tikai tajā idejiskajā līmenī," teica Latvijas Ministru prezidents.

    Visticamāk, nākamā diskusija bloka politisko līderu līmenī par ES daudzgadu budžetu varētu notikt februārī.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti