Valsts pielāgojas ātrāk
Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis kā piemēru ātrai spējai mainīt lietas minēja attālinātas mācības.
Iepriekš augstskolās bija obligātā prasība pēc lekcijām klātienē un bija tikai diskusijas par attālinātajām mācībām, bet tagad dzīve nolika visu savās vietās, norādīja Rostovskis, paužot cerību, ka attālinātās studijas paliks kā līdzvērtīgas studijas arī pēc krīzes beigām un katra augstskolas varēs kombinēt klātienes un attālinātās lekcijas.
Arī Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Jānis Upenieks atzina, ka krīzes laikā valsts iestāžu elastība ar katru dienu aug, valsts pielāgojas. Skolu sistēma gadiem runāja par attālinātajām mācībām, bet tagad nedēļas laikā varēja sagatavoties, un jau no pirmās dienas sistēma strādā.
Valsts ir pietiekoši spējīga pielāgoties, un, izejot no šīs krīzes, valsts aparātam vajadzētu būt krietni elastīgākam, mēs redzēsim vēlmi ieviest jaunus informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus, lai pakalpojumi iedzīvotājiem būtu pieejami plašāk un vienkāršāk, uzvēra Upenieks.
Jo ātrāk un pozitīvāk valsts transformēsies, pastiprinot digitalizāciju un mazinot birokrātiju, jo labākus rezultātus Latvija varētu sasniegt, izejot no krīzes, jo augstāk uzlēkt starptautiskajā konkurences cīņā, bet galvenais - pēc krīzes beigām to neaizmirst, “neaiziet inertumā un arogancē”, uzsvēra Rostovskis.
Valsts savukārt var piegādāt instrumentus – finansēšanas sistēmu, radot iespēju ātri aizņemties naudu, ja uzņēmumam būs labas idejas un iespējas iekarot plašus tirgus, bet tam būs nepieciešamas investīcijas, norādīja Rostovskis.
Mazi, ātri un ārkārtīgi radoši
“HackForce” organizatore Līva Pērkone norādīja, ka Latvijas priekšrocība ir tāda, ka “mēs esam mazi, ātri un neticami radoši”. Un uzņēmējiem nav jāgaida, kad krīze beigsies, jo uzvarēs tie, kas jau tagad sāks darīt, pielāgoties pieprasījumiem. Viņa arī solīja tuvākajā laikā izziņot nākamo hakatonu, kurā meklēs aizvien jaunākas idejas.
Arī Rostovskis pauda pārliecību, ka daudzi uzņēmēji šobrīd nevis nolaiduši rokas, bet strauji transformējas un meklē risinājumus, kā turpināt attīstīties.
Bet tajā pašā laikā valstij ir jānāk pretī. Latvijas uzņēmēji spēj izgudrot kādu risinājumu, piemēram, hakatonā izveidot sejas aizsargmaskas vai plaušu ventilatorus, kas šobrīd ir pieprasīti, bet šo produktu sertificēšana nedrīkst būs smagnēja un ilga.
“Šis nav laiks ilgi čakarēties, jāpieņem ātri lēmumi,” uzsvēra Rostovskis.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns piekrita, ka spēja ātri pārorientēties un radīt risinājumu, kuram ir pieprasījums, var palīdzēt ekonomikai. Lielisks piemērs ir Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku risinājums plaušu ventilatoriem, kas nepieciešami Covid-19 pacientiem ar smagām komplikācijām.
Mēs varam noprognozēt, ka epidēmijas augstākajā punktā būs nepieciešami, piemēram, 2500 ventilatori, bet tagad ir 250, un tiek radīts izcils risinājums, ka var krietni lētāk saražot, un tos iegādāsies, jo pēc šī produkta ir pieprasījums, norādīja LIAA vadītājs.
Iespēja ne tikai inovācijām un digitālajiem risinājumiem
Rožkalns arī piebilda, ka šis laiks ir iespēja ne tikai digitālajiem uzņēmumiem, bet arī tradicionālajiem ražotājiem, jo visā pasaulē tiešsaistes iepirkšanās apjomi ir auguši sprādzienveidā.
Un arī, piemēram, Latvijas krēslu ražotājs var piedāvāt savu produkciju Vācijas “Amazon” veikalā, jo pircēju paradumi mainās, un interneta veikalā tās preces izskatās vienādas ar Vācijas ražotāju piedāvājumu.
Bet uzņēmējiem jābūt gataviem, jāizdara mājasdarbi, jāsaprot, kas tam ir nepieciešams, un LIAA būs gatava viņus atbalstīt uzreiz, nevis ar mēnešu nobīdi, sacīja Rožkalns.
Savukārt Rostovskis sprieda, ka, iespējams, ir arī jādomā par iespējām “darbināt kādas nozares”, izmantojot aizsarglīdzekļus. Ja mediķi aizsargtērpos var būt saskarsmē ar Covid-19 pacientiem, iespējams, šādi tērpi ikdienai nemaksās kosmisku skaitli un tos varētu izmantot, lai mēs varētu brīvāk kustēties un noteiktas ekonomikas nozares varētu tikt darbinātas.
Rostovskis arī sacīja, ka šobrīd nejūt, ka valsts stratēģiskā līmenī runā par to, kā vadīt iziešanu no krīzes, apskatot dažādus scenārijus, bet tas būtu nepieciešams, lai koordinētu darbību.
