Dīkstāves pabalstus saņēmuši 5500 darbinieki; nodokļu samaksas termiņi pagarināti 949 uzņēmumiem

Līdz šī gada 5. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus 1048 uzņēmumu 5516 darbiniekiem kopumā 1 327 354 eiro apmērā. Šajā laikā atbalsts atteikts 424 uzņēmumiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, informēja VID.

Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 5. aprīlim saņēmuši 949 uzņēmumi par kopējo summu 14 336 650 eiro apmērā. 26 % no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 19% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% - apstrādes rūpniecību.

Pirmajās dienās, kopš uzņēmumi var pieteikt savu darbiniekus dīkstāves pabalstam, līdz šī gada 2. aprīlim,

vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam cilvēkam ir bija 251 eiro.

Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, bija saņēmuši 62 darba ņēmēji. 1692 darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 25 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.

Pirmajās atbalsta sniegšanas dienā, līdz 2.aprīlim, visvairāk iesniegumu – 21 % –saņemts no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 17 % no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, bet 12 % no mākslas, izklaides un atpūtas nozares uzņēmumiem. Savukārt, analizējot atbalstīto darbinieku skaitu, 37 % no darbiniekiem, kuriem ir lūgts pabalsts, pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 12 %  - vairum un mazumtirdzniecību, 10 % - mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.

Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi:

  • nepietiekams apgrozījuma samazinājums, 
  • nav iesniegtas visas deklarācijas,
  • uzņēmumam ir nodokļu parāds, kuram nav izveidots nomaksas grafiks,
  • aprēķinātie nodokļi ir bijuši mazāki par 200 eiro.

Darbinieki, kas cerējuši saņemt dīkstāves pabalstu, bet tas nav noticis, nereti vēršas ar jautājumiem pie VID.

Tādējādi konstatētas arī situācijas, kad darbinieks pabalstu nevar saņemt darba devēja pretlikumīgas rīcības dēļ.

Piemēram, atklāti gadījumi, kad darbiniekam alga pilnībā vai daļēji maksāta aploksnē, vai darba devējs darbinieku fiktīvi reģistrējis kā valdes locekli, par to pat neinformējot.

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks.

 Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti