Īpašu apjukumu radījuši šonedēļ pieņemtie grozījumi par pabalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kuri reģistrējušies kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Būtiski saprast – šeit runa ir nevis par mikrouzņēmumiem, bet fiziskām personām, kas reģistrējušās kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.
Taču joprojām ir dažādi šķēršļi, kas daudziem no viņiem liedz šo pabalstu saņemt.
Piemēram, dziedātāja Gita Dukaļska reģistrējusies kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. Tāpat kā daudzi citi viņa nonākusi neapskaužamā situācijā.
“Pasūtījumi sāka zust uzreiz, tiklīdz tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tika atcelti visi koncerti, visas ballītes, un mēnesis bija pilnīgi, absolūti tukšs. Ienākumi nekādi, jo cita darba nav, tikai un vienīgi ar muzicēšanu,” stāsta dziedātāja.
Taču dīkstāves pabalstu Gita nevar saņemt, jo viņai reizēm vēl tiek izmaksātas autoratlīdzības par dziesmām.
“Tie, kas saņem autortiesības no AKKA/LAA un LaIPA, tie nevar saņemt pabalstu.
Bet LaIPA – tie jau nav ikmēneša maksājumi. Es no LaIPAS gadā saņemu kādus 19 eiro. Ar to taču nevar izdzīvot, loģiski,” skaidro Gita.
Arī Raivis Šulcs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, un viņa galvenos ienākumus veidoja pasākumu vadīšana, kas tagad pilnībā apturēta. Taču Raivis nevar saņemt pabalstu, jo paralēli piestrādā citā uzņēmumā. Pabalsta dēļ viņš neplāno pamest darbu, kaut arī atalgojums tur ir salīdzinoši neliels.
“Droši vien es izvēlēšos strādāt. Bet, ja šādi tas turpinās ilgi, tad kaut kādā brīdī varbūt būs šī izvēle jānožēlo. Bet nu tas ir dīvaini. Sanāk, ka es saņemu sodu par to, ka vēl kaut kur centos strādāt,” saka Raivis.
Pavisam īpatnējā situācijā ir Amanda Freiberga, kura vada savu konditoreju un veikaliņu. Līdz šim viņas vadītais uzņēmums strādāja mikrouzņēmuma nodokļa režīmā. Taču, apgrozījumam augot, no šī gada sāka strādāt pilnajā nodokļu režīmā.
“Šis pabalsts neattiecas uz mums, jo nevaram salīdzināt savus iepriekšējā gada rādītājus.
Tas ir nereāli salīdzināt situāciju mikrouzņēmumā ar to, kāds tu esi tagad,” saka SIA “Adnama” īpašniece.
Finanšu ministrijā pašlaik turpinās darbs pie dīkstāves pabalstu kārtības precizēšanas. Un, iespējams, nākamnedēļ valdība pieņems grozījumus, kas vismaz dažas no šīm problēmām atrisinās.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks.
Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
