Panorāma

Arī Apvienotajā Karalistē stingri ierobežojumi

Panorāma

Reirs par darba devēju, gan darba ņēmēju atbalstu

Dīkstāvē dzen izmisumā

Dīkstāve bez darba palikušos dzen izmisumā

Bailēm par veselību tagad vēl pievienojies satraukums par to, vai nākammēnes pietiks līdzekļu, par ko nopirkt pārtiku, nomaksāt īri, komunālos maksājumus un segt kredītsaistības. Tā savas šī brīža sajūtas raksturo simtiem cilvēku, kas Covid-19 krīzes dēļ palikuši bez darba vai pazaudējuši savu uzņēmumu.

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem. Prognozējams, ka tuvākajā laikā tas palielināsies vēl vismaz par 3000, jo vairāki lieli uzņēmumi paziņojuši par plāniem īstenot kolektīvās atlaišanas.

Visvairāk cilvēku tiek atbrīvoti transporta, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā, masu atlaišanas plānotas arī azartspēļu nozarē.

Taču aiz katra šī skaitļa ir kādas ģimenes pārdzīvojumi. Latvijas Televīzijas sociālo tīklu kontos un e-pastos pienāk simtiem ierakstu no cilvēkiem, kas krīzes laikā palikuši bez iztikas avota. Vairākos gadījumos bez ienākumiem palikusi visa ģimene, jo darbu zaudējis vienīgais pelnītājs vai abi strādājošie.

Arī Laura ar savu dzīvesbiedru abi strādāja vienā restorānā un reizē zaudēja darbu, tagad atrodas mājas bezalgas atvaļinājumā un neziņā – gaidīt dīkstāves pabalstus no valsts vai pieteikties bazdarbniekos.

"Mums pietiks izdzīvot šo mēnesi. Tas ir marts. Samaksāt aprīlī rēķinus par marta mēnesi mēs vairs nevarēsim no saviem līdzekļiem," atzina Laura.

Dīkstāvē atrodas autobusa šoferis Uģis. Kopš pēdējā reisa uz Norvēģiju viņš vēl ir pašizolācijā, bet apzinās, ka līdzšinējā profesijā ar darbu kādu laiku būs grūti.

"Tur jau tā lieta, ka nav to iekrājumu. Pirmo mēnesi mēs izdzīvosim, bet pēc tam? Nezinām, cik tas ilgi vilksies. Bērniem jau nepateiksi – pagaidi, kaut kad nākammēnes paēdīsi. Būs smagi. Sāksies tās visas zagšanas, cilvēkiem naudas nebūs... es nezinu. Man ir draugi ārzemēs.

Kad robežas tiks atvērtas, mēs droši vien arī brauksim prom, jo Latvijā būs ļoti grūti iznākt ārā no šitās bedres,'' uzskata Uģis.

Elvijs kopš rudens strādāja par viesmīli viesnīcā. Jau drīz pēc robežu slēgšanas viesnīcu esot pametis vairākums darbinieku, lai iestātos bezdarbniekos. Elvijam stāžs vēl neļauj pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, tādēļ viņš aktīvi meklē citu darbu.

"Es dzīvoju vairāk no algas līdz algai. Kaut kādi minimālie iekrājumi bija, bet tie tikai kādi pāris simti, nodzīvot mēnesi bez darba varbūt var. Bet kaut kādu rezervīti vajag un, lai to netērētu, es šobrīd jau meklēju jaunu darbu, lai varētu samaksāt tos rēķinus.

Es varu darīt visu. Ielas slaucīt negribētu, bet, ja patiešām nepieciešamas finanses, tad varētu arī ielas slaucīt," atklāja Elvijs.

Sarežģītā situācijā nonākuši ne vien darbinieki, bet arī mazie uzņēmēji un pašnodarbinātie.

"Mēs nodarbojamies ar veļas mazgāšanu. Jauns ģimenes uzņēmums, apkalpojam viesu namus, restorānus, viesnīcas. Sākoties krīzei, tās ierobežoja darbu. Viņi apstājās, un mums darbs apstājās. Šobrīd, pateikšu atklāti, nevarēšu samaksāt Valsts ieņēmumu dienestam – un nemaksāšu, jo man nav.

Man galvenais samaksāt manām meitenēm algas, ko viņas nopelnījušas, un tā principā būs pēdējā nauda," atzina uzņēmēja Aiva.

"Baseini visi slēgti. Mazos bērnus mēs mācīt nevaram un nedrīkstam, upēs vēl ir auksti. Mēs šodien tieši runājām ar Jāni Spruktu, mēs runājām, ka būs jāstāda kartupeļi, burkāni. Jāiet uz laukiem. Tā nav ironija," sacīja peldēšanas treneris Kaspars.

Ārkārtējās situācijas laikā Nodarbinātības valsts aģentūra klātienē klientus neapkalpo. Bez darba palikušie cilvēki aģentūrā tiks gaidīti pēc 14. aprīļa.

KONTEKSTS:

Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti