Digitālās brīvības festivāla fokusā – kā tehnoloģiju attīstības laikmetā veidot biznesu

Digitālo tehnoloģiju attīstība pasaulē jau tagad būtiski mainījusi biznesa vidi. Kaut no vienas puses tehnoloģiju attīstība sola straujāku grūdienu ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona ekonomikas attīstībai, tiesiskais regulējums aizvien ir nepietiekams. Kā šajā laikmetā veidot biznesu un kas nepieciešams tā attīstībai, par to pirmdien, 28.novembrī, Rīgā atklātajā Digitālās brīvības festivālā  (“Digital Freedom Festival”) diskutēja politiķi un tehnoloģiju eksperti.

Pirmdien Rīgā atklātais Digitālās brīvības festivāls vienkopus pulcējis simtiem digitālās nozares "start-up" uzņēmumu un investoru ne tikai no Baltijas, bet arī citām pasaules valstīm.

"Mēs vedam uz šejieni investorus. (..) Pagājušajā gadā mēs atvedām vairākus investorus, kas te nav bijuši. Tad es aizbraucu uz Igauniju Lietuvu un es skatos, ka šie cilvēki atkal brauc uz Baltiju. Viņi pirmo reizi bija mūsu pasākumā un viņi atkal brauc uz Baltiju," stāsta “Digital Freedom Festival” līdzdibinātājs Uldis Leiterts.

Šogad to investoru naudas portfelis, kuri festivālā meklē perspektīvus jaunos uzņēmumus, svārstās no 500 līdz 600 miljoniem eiro.

Digitālo uzņēmējdarbību Latvijā veicinājis arī nesen pieņemtais "start-up" atbalsta likums, tomēr aizvien likumdošana nespēja tikt līdzi tehnoloģiju attīstībai.

"Mums jābūt pietiekoši aktīviem un jāiet līdzi. Tas, ka mēs kavējamies ar e-paraksta ieviešanu, tas nav piedodami. [..] Es pats esmu apņēmies (..), lai šos procesus veicinātu un ieviestu šos e-pārvaldes procesus valdībā. Protams, ir bailes sabiedrībā, ierēdniecībā, ka būs jāsamazina ierēdņu skaits, tomēr uz to būs jāiet," teica Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Tiesa, digitālo tehnoloģiju attīstība līdzi nes arī ēnas puses, viena no tām – kiberuzbrukumi un mēģinājumi caur sociālajiem medijiem iespaidot sabiedrības viedokli.

Par to savā runā brīdināja Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

"Tas ir pilnīgi kas jauns. Mēs to redzējām ar "Brexit" referendumu un tagad redzējām ASV vēlēšanās. Liels daudzums nepatiesu stāstu tika radīts no Krievijas puses. Te ir jautājums valdībām un parlamentiem, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, ko ar to darīt. Eiropas Savienībā ar nepatiesu ziņu atspēkošanu Austrumeiropas reģionam nodarbojas 11 cilvēku liela grupa. Rietumeiropā tas netiek darīts. Taču drīzumā gaidāmas vēlēšanas Vācijā, Francijā un Nīderlandē," sacīja Ilvess.

Eksperti uzsver – jau drīzumā nopietnāk digitālās vides regulējumam būs jāpievēršas ne tikai nacionālajām valdībām, bet arī Eiropas Savienībai. Pretējā gadījumā Eiropa riskē nonākt  iedzinējos iepretim ASV, Ķīnai un Indijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt