Digitālā sektora uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem Eiropā diskusiju krustugunīs

Pieaugot digitālās ekonomikas apgrozījumam, arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par tehnoloģiju kompāniju maksātajiem nodokļiem. Eiropas Parlaments pērnā gada nogalē atbalstījis ieceri ar nodokļiem apliekamajos ienākumos iekļaut arī ieņēmumus, kas gūti, veidojot un piegādājot digitālo saturu. Tikmēr atsevišķi eksperti norāda, ka, tā kā vairums lielo tehnoloģiju kompāniju ir bāzētas ārpus Eiropas Savienības, jautājums par digitālā sektora uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem ir jārisina plašākā mērogā. 

Tehnoloģiju giganti “Apple”, “Google”, "Facebook” un “Amazon” ir tikai daži no digitālās ekonomikas redzamākajiem spēlētājiem, kuriem nākotnē plānots piemērot īpašu nodokli 3% apmērā no ienākumiem.

Decembra vidū Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja savu nostāju pret digitālā nodokļa direktīvu.

Šī nostāja paredz, ka nodoklis par ienākumiem, kas gūti, piemēram, piegādājot saturu viedierīču lietotājiem, būtu jāmaksā kompānijām, kuru kopējie ienākumi Eiropas Savienības dalībvalstīs sasniedz vismaz 40 miljonus eiro gadā.

Par digitālo nodokļu piemērošanu vēl jāvienojas Eiropas Padomei. Eiropas Parlamenta nostāja šajā jautājumā ir stingrāka nekā Eiropas Komisijas sākotnējais piedāvājums, uzsver sociāldemokrātus pārstāvošais Eiropas Parlamenta ziņotājs Pauls Tangs.

Eiropai jāuzņemas vadošā loma diskusijās par digitālās ekonomikas aplikšanu ar nodokļiemMadara Fridrihsone

    “Eiropas Parlaments ir daudz ambiciozāks nekā padome. Pirmkārt, mēs piekrītam nodoklim, bet padomei par to vēl ir jāvienojas. Otrkārt, mēs ietveram tādas kompānijas kā “Netflix”. Digitālā satura, piemēram, videostraumēšanas tirgus jau ir ļoti liels un strauji augošs, bet šie uzņēmumi nemaksā nekādus nodokļus. Tas nav ilgtspējīgi,” uzsver Tangs.

    Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļi par digitālā nodokļa piemērošanu ir atšķirīgi – tādas valstis kā Vācija un Francija atbalsta tehnoloģiju gigantu aplikšanu ar nodokļiem, kamēr Īrija, Zviedrija un Somija ir noskaņotas skeptiski.

    Eiropas Padomē lēmums par nodokļa piemērošanu jāpieņem vienbalsīgi. Briseles domnīcas “Bruegel” eksperts Georgius Petropolus atzīst, ka nav vienkārši radīt sistēmu, kas ļautu korekti aplikt ar nodokļiem šādus uzņēmumus.

    “Manuprāt, lai virzītos uz priekšu, ir jāatrod atbilstoša sistēma, ko varētu izmantot arī digitālo tehnoloģiju uzraudzībai un novērtētu šo uzņēmumu ekonomikai radīto pievienoto vērtību konkrētā valstī konkrētos skaitļos, un apliktu ar nodokli šo vērtību,” saka Petropolus.

    Papildu sarežģījumus tehnoloģiju milžu gūtās peļņas aplikšanai ar nodokļiem vēl varētu radīt fakts, ka liela daļa šo uzņēmumu nav Eiropas Savienības jurisdikcijā vai izmanto īpašas nodokļu vienošanās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piemēram, “Amazon” laika posmā no 2006. līdz 2014. gadam lauvastiesu Eiropas Savienības dalībvalstīs gūto ienākumu “pārcēla” uz Luksemburgu, ar kuru kompānijai bija vienošanās par beznodokļu režīmu.

    Lai ieviestu digitālo nodokli, par kopēju risinājumu ir jāvienojas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ietvaros, spriež Petropolus.

    “Līdz šim OECD līmenī ir notikušas dažas ļoti noderīgas diskusijas, tajā skaitā diskusijas un vienošanās par to, kā varētu veikt ieņēmumu pārskaitījumus no vienas jurisdikcijas uz citu. Ir bijušas dažas piekāpšanās, kuras es uzskatu par ļoti daudzsološām. Jautājums ir, cik lielā mērā tagadējās diskusijas par digitālo nodokli Eiropā atbilst tam, ko mēs redzējām OECD līmenī,” uzsver Petropolus.

    Tikmēr Eiropas Parlamenta ziņotājs Pauls Tangs ir pārliecināts, ka tieši Eiropas Savienībai jāuzņemas lielāka loma šajā diskusijā.

    “OECD nerīkosies, nebūs nekādas starptautiskas vienošanās, ja Eiropas Savienība uz to nespiedīs. Amerikas Savienotās Valstis līdz šim ļoti negribīgi attiecās pret jebkādiem starptautiskiem nolīgumiem. Sperot šo soli, mēs liksim arī citiem atgriezties pie sarunu galda un diskutēt par strukturālu risinājumu, jo, galu galā, vēlamies nodokļus no peļņas,” norāda Tangs.

    Vairākas Eiropas valstis jau ieviesušas vai gatavojas drīzumā ieviest nacionālā līmeņa digitālos nodokļus. Francija cer, ka šāda nodokļa ieviešana jau šogad nodrošinās pusmiljardu eiro lielus papildu ieņēmumus valsts budžetā. Lielbritānija digitālo pakalpojumu aplikšanu ar nodokli plāno uzsākt 2020. gada aprīlī. Eksperti bažījās, ka šāda vairāku nacionālā līmeņa digitālo nodokļu pastāvēšana tikai kavēs digitālā tirgus attīstību Eiropā.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti