Dienvidkurzemē šķeldu iegūs no aizaugušām pļavām

Kurināmā deficītu un augstās cenas daļēji risinās, iegūstot šķeldu no aizaugušām pļavām. Šāds lēmums pieņemts Dienvidkurzemes novadā, kur katlu mājas kurina galvenokārt ar šķeldu, kas maksā jau četras reizes dārgāk nekā pagājušā gadā. Pēc novadu reformas pašvaldībā, kur vairākās pilsētās un apdzīvotās vietās ir atšķirīga situācija un apkures sistēma, pašlaik notiek kapitālsabiedrību apvienošana.

Dienvidkurzemē šķeldu iegūs no aizaugušām pļavām
00:00 / 05:52
Lejuplādēt

Šajās oktobra dienās Grobiņā jau uzsāk apkures sezonu, un fonā dzirdams, kā darbojas jaunais granulu katls. "Tā ir mūsu reakcija uz šī gada notikumiem, kas saistīti ar gāzes cenas kāpumu. Mums bija ļoti izdevīgs gāzes līgums, līdz aprīļa beigām mums bija ļoti zema gāzes cena. Savlaicīgi reaģējot uz to, kas notiek tirgū, uzstādījām granulu katlu. Pretējā gadījumā būtu diezgan apdraudēta karstā ūdens nodrošināšana vasaras sezonā, jo mūsu saimniecībā Grobiņas katlumāja ir vienīgā, kur mēs visu gadu ražojam siltumenerģiju un vasarā karstajam ūdenim," pastāstīja SIA "Grobiņas namserviss" valdes locekle Ginta Veidemane.

Pašvaldībā sperti soļi, lai sagādātu arī papildu kurināmo un samazinātu izmaksas. Par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem pastāstīja Dienvidkurzemes novada domes izpilddirektors Uldis Vārna: "Kurināmā deficīta laikā mēs esam spiesti meklēt dažādus risinājumus, lai  kurināmo sagādātu. Pašvaldībai ir daudzi aizauguši lauki, kur lauksaimniecības zemēs ir saauguši krūmi. To nav iespējams izmantot kā lauksaimniecības zemi, bet arī nav mežs. Pašvaldība pilnvaroja pašvaldības uzņēmumus šos laukus attīrīt no apauguma un pārstrādāt kurināmajā, kas mums samazinās izmaksas un garantēs piegādes.

Mums dienas kārtībā ir arī pašvaldības meži. Varbūt ņemsim ciršanas atļaujas vietās, kur meži vairāk atbilst malkai.

Šo sezonu tā varētu pārdzīvot."

Pēc novadu reformas Dienvidkurzemes novadā ir dažādas apdzīvotas vietas ar atšķirīgu apkures sistēmu un tās sakārtotības līmeni. Tarifa atšķirības svārstās aptuveni par 30%. Salīdzinot ar Liepājas pilsētu, Dienvidkurzemes novadā tarifs būs zemāks.

Kaut arī pašvaldība apkures sezonai sāka gatavoties, vēl nebeidzoties iepriekšējai, ir skaidrs – situācija būs sarežģīta. "Nevar noliegt, ka mēs ar diezgan lielām bažām skatāmies, kā mums šī sezona paies. Kurināmo nopirkt visai sezonai uz priekšu daudzās vietās tehniski nav iespējams, jo nav kur uzglabāt tik lielā apjomā. Ir noslēgti piegādes līgumi, bet cenas turpina staigāt un zemākas nekļūst. Tarifi ir pacelti samērīgā apjomā. Ja cenas turpinās augt, dabūsim vēlreiz pārskatīt tarifus," atzina Vārna.

Iedzīvotāji apkuri saņems. Bet grūtāk būs pašvaldībai un kapitālsabiedrībām, kas novadā pašlaik tiek apvienotas. "Būs vietas, kur būs grūtāk nodrošināt, bet iedzīvotājiem siltums būs visur. Ir pagasti un mazās katlumājas, kas apkurina divas vai trīs mājas un tur strādā četri kurinātāji, tas ir liels slogs. Jo mazāka saimniecība, jo grūtāk. Tāpēc mums šobrīd notiek kapitālsabiedrību apvienošana, kas noslēgsies daļēji pat šogad.

Mazās pievienosim lielajām, jo lielākām kapitālsabiedrībām ir lielāks resurss, lielāks finanšu apjoms un iespējas nodrošināt apkuri," skaidroja Vārna.

Par kapitālsabiedrību apvienošanu vairāk pastāstīja SIA "Grobiņas namserviss" valdes locekle Ginta Veidemane: "Šobrīd jau ir pieņemti pirmie lēmumi par kapitālsabiedrību reorganizāciju. Paredzēts pievienot Pāvilostas, Durbes un Vērgales kapitālsabiedrības "Grobiņas namservisam". Varētu būt, ka apvienošanas process noslēgsies nākamā gada februārī."

Tikmēr šķeldai cena esot kāpusi četras reizes, uzsvēra izpilddirektors. Šķeldas eksports uz ārvalstīm, kur maksā vairāk, dara savu.

"Tas, ka esam saslēguši līgumus uz nākamo gadu, dod garantijas. Tas, protams, ir labi, un ir garantijas, ka kurināmais būs. Bet, protams, mums ir ostas tuvums. Ja ostā kurināmā iepirkuma cenas turpinās augt, mums vairs nav 100% garantiju. To parādīja iepriekšējā sezona, kad cenas izauga, jo ostā maksāja divreiz vairāk, nekā mums bija noslēgti līgumi, piegādātāji sāka lauzt līgumus, atteikties un vest tur, kur maksā lielāku cenu. Tas ietekmē.

Latvijā ir meži, šķelda, granulas, ja mēs nevestu prom. Tas ir risks vietējām katlumājām," pauda Vārna.

Bez apkures neviens Dienvidkurzemes novadā nepalikšot, uzsvēra pašvaldībā. Esot skaidrs, ka ar valsts sniegto atbalstu šogad iespējams apkures sezonu nodrošināt, taču ir bažas par nākamo sezonu – būs vai nebūs atbalsts un kādas būs kurināmā cenas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti