Dienas ziņas

Virbupītē nonāk piesārņojums

Dienas ziņas

Rekonstruē Lubāna ezera dambi

Apbedīšanas pakalpojumu joma – nesakārtota

Dienesti: Apbedīšanas biroji bieži saistīti ar slimnīcām; puse strādā ēnu ekonomikā

Apbedīšanas joma ir ļoti nesakārtota un bezatbildīga nozare – tā pēc vairāk nekā gadu ilga pētījuma secinājusi Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Vairāk par pusi apbedītāju strādā ēnu ekonomikā, par strādājošajiem un iekasēto nemaksā nodokļus, klientus maldina par pakalpojumiem un to cenām. Turklāt apbedītājiem talkā nāk pašvaldības, kas palīdz kropļot tirgu, un slimnīcas, jo puse no ārstniecības iestādēm bez konkursiem slimnīcu teritorijās izkārtojušas vietu apbedīšanas kompānijām.

Dienesti norāda, ka apbedīšanas pakalpojumus iedzīvotāji izmanto emocionāli grūtā brīdī, kad visbiežāk nav iespēju vai vēlmes izvērtēt vairākus piedāvājumus. Tāpēc iedzīvotāji un uzņēmēji tika aicināti ziņot par nepilnībām vai negodprātīgu rīcību apbedīšanas jomā. 

Pētot nozari, dienesti secinājuši, ka šī joma ir izteikti sociāli bezatbildīga gan pret darbiniekiem, gan aizgājēju tuviniekiem un arī valsti.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama par konstatēto apbedīšanas pakalpojumu biznesā

Tuviniekiem ierobežota izvēle

No aptuveni 150 iedzīvotājiem aptaujātajiem absolūtais vairākums atzina, ka izvēlas pirmo ieteikto vai vistuvāk pieejamo, visbiežāk slimnīcas teritorijā esošo apbedīšanas pakalpojuma sniedzēju, nemeklējot izdevīgāko piedāvājumu. Daudzi aptaujātie  norādījuši uz negodīgu un neētisku komercdarbību, kā arī iespējamiem korupcijas riskiem, jo slimnīcas personāls bijis tas, kas ieteicis izmantot vai pat uzspiedis tieši tā apbedīšanas uzņēmuma pakalpojumus, kas nomā telpas slimnīcas teritorijā un kurā nereti vienlaikus nodarbināti arī slimnīcas vai morga darbinieki.

Dienesti mudina diskutēt par pieļaujamību slimnīcu teritorijās iznomāt telpas apbedīšanas uzņēmumiem.

Turklāt tirgus uzraudzībā konstatēts, ka vairumā gadījumu, kad apbedītājs nomā telpas ārstniecības iestādē, nomas līgumi ir noslēgti uz ilgstošu laiku un bez likumiska pamata, t.i., bez telpu nomas publiskas izsoles, radot īpašas konkurences priekšrocības. Turklāt novērota būtiska konkurences kropļošana, jo 14 no 37 slimnīcu teritorijām atrodas apbedīšanas birojs un pakalpojumi aizgājēja tuviniekiem tiek uzspiesti.

 

Bez cenrāža un čeka

Patērētāju aptauja atklāja, ka bieži vien apbedīšanas uzņēmumi nenorāda detalizētu informāciju par konkrētiem pakalpojumiem un cenām, tādējādi neļaujot patērētājam izvērtēt un pieņemt labāko lēmumu par pakalpojuma iegādi.

Daudziem apbedītājiem pat nav cenrāža, kā arī netiek izsniegti darījumu apliecinoši dokumenti, līdz ar to patērētājiem nav izpratnes par to, kā veidojas kopējā pakalpojuma cena, cik tā ir pamatota, vai tiek maksāti nodokļi.

Tāpat  patērētājiem nereti nav pat zināms, kur mirušais līdz bēru ceremonijai tiek uzglabāts un ar kādu transportlīdzekļi pārvadāts. Tas rada bažas par sniegtā pakalpojuma kvalitāti un atsevišķu apbedītāju negodprātīgu darbību. 

PTAC aicina patērētājus izvērtēt vairākus pakalpojumu sniedzējus, nepakļaujoties emocionālam spiedienam no kāda viena, un pievērst uzmanību pakalpojumu cenrādim un noskaidrot pakalpojuma gala cenu. 

Dokumenti

Ieteikumi patērētājiem saistībā ar apbedīšanas pakalpojumiem.pdf

Lejuplādēt

371.01 KB

Vienlīdz svarīga ir arī līguma noslēgšana, tajā ietverot visus paredzamos pakalpojumus un to cenas, kā arī saņemt un saglabāt darījumu apliecinošu dokumentu.

Biznesā iesaistās arī pašvaldības

Īpašu problēmu KP saskata jautājumā par kremācijas pakalpojuma monopolstāvokli, secinot, ka Rīgas krematorijas ēka un zeme jau teju 20 gadus ir vienas personas pārziņā. Lai iegūtu tiesības sniegt kremācijas pakalpojumus, nepieciešama licence no Rīgas domes, kuras valdījumā atrodas krematorija. Tajā pašā laikā, lai iegūtu licenci, nepieciešams līgums ar Rīgas domi par krematorijas nomu, faktiski izslēdzot iespēju konkurentiem ienākt tirgū.

Tādējādi, kamēr Rīgas dome nerīkos krematorijas telpu un zemes nomas tiesību publisku izsoli ar nosacījumu, ka tajā var piedalīties uzņēmumi arī bez minētās licences, kremācijas pakalpojumu sniegšanā konkurences nebūs arī turpmāk.

Tāpat šajā komercdarbības jomā, kur pakalpojumus pilnvērtīgi spēj nodrošināt privātie uzņēmumi, iesaistās arī pašvaldība. Proti, pašvaldības, kas, veicot autonomo funkciju, apsaimnieko un nodrošina kārtību kapsētās, paplašina savu darbību, par maksu sniedzot arī apbedīšanas pakalpojumus, piemēram, mirušā sagatavošanu bēru ceremonijai un bēru ceremonijas piederumu tirgošanu. KP norāda, ka šāda pašvaldību rīcība ne tikai mazina konkurenci tirgū, bet arī liek šķēršļus konkurentu ienākšanai tirgū un sekmīgai nozares attīstībai.

Puse strādā ēnu ekonomikā

Pašlaik Latvijā ir 260 apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, kas kopumā valstī iemaksā 1,5 miljonus eiro gadā. Tādējādi ēnu ekonomikā darbojas vairāk nekā puse no nozares, liecina Valsts ieņēmumu dienests aprēķini.

Latvijas Apbedītāju asociācijas vadītājs Edmunds Štreihfelds piekrīt VID aplēsēm, ka vairāk par pusi nozares strādā ēnu ekonomikā.

Patiesība varētu būt vēl dramatiskāka, jo ierēdņi aprēķinos bijuši ļoti pieticīgi, atzīst Apbedītāju asociācijas vadītājs.

„Ja mēs pie apbedīšanas pakalpojumiem neskaitām, tad par 400 varētu būt tāds ļoti pieticīgas bērītes,” teic Štreihfelds. Viņš arī atzīst, ka nodokļu inspektori apbedīšanas birojiem arī izvēlas iet ar līkumu. Par problēmām organizācija gadiem vērsusi iestāžu uzmanību, bet 20 gadu laikā normatīvi sakārtoti tikai līdz mirklim, kā rīkoties, kad cilvēks nomirst.

Tāpat VID norāda uz nepilnībām normatīvajos aktos attiecībā uz valsts pabalstu izmaksām un vienotu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības pamatprincipu un prasību trūkumu. Normatīvo aktu nepilnības saistībā ar apbedīšanas pabalstu izmaksām rada iespējas fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām nav radniecības vai citas juridiskas saistības ar personu, par kuru tiek saņemts šis pabalsts, tomēr to saņemt un negodprātīgi izmantot peļņas gūšanas nolūkos. Savukārt vienotu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības pamatprincipu neesamība rada iespēju negodprātīgiem nozares dalībniekiem rīkoties nekontrolēti un izvairīties no pilnīgas nodokļu nomaksas, t.sk. maksājot algas „aploksnēs”.

Patērētāju tiesību sargi nākamajā gadā sola pastiprinātas pārbaudes apbedīšanas nozarē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt