Desmit atkritumu poligonu vietā pieci – politiska izrēķināšanās vai centieni mazāk piemēslot valsti?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Dažas pašvaldības un arī vides organizācijas kājās sacēlusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecere pēc trim gadiem divreiz samazināt atkritumu poligonu skaitu. Tādējādi pašreizējo desmit izgāztuvju vietā paliktu tikai piecas. Ministrija skaidro, ka tādai domai ir racionāls pamats, jo apglabājamo atkritumu apjoms ir jāsamazina līdz minimumam, tāpēc nebūtu jēgas turpināt uzturēt tik daudz poligonu. Savukārt daļa pašvaldību tur saredz politisku izrēķināšanos, jo aizslēgt domāts izgāztuves vietvarās, kur saimnieko valdības opozīcijas partijas.

ĪSUMĀ:

  • Uz pusi samazinās atkritumu poligonu skaitu.
  • Ja atkritumi būs jāved tālāk, arī apsaimniekošanas izmaksas būs lielākas.
  • Ministrija saka, ka tāpat varēs apglabāt arvien mazāk atkritumu 2035. gadā drīkstēs tikai 10%.
  • Jelgavā norāda, ka būs pārāk maz citu atkritumu, lai atļautos darbināt iekārtas.
  • Rēzeknē uzsver, ka trūkst pārstrādes, lai apglabātu tikai 10% atkritumu.
  • Poligonu plāno likvidēt arī Ventspils novadā.
  • Valainis saredz politisku izrēķināšanos, atņemot atkritumu biznesu.

Desmit atkritumu poligonu vietā pieci – politiska izrēķināšanās vai centieni mazāk piemēslot valsti?
00:00 / 09:04
Lejuplādēt

Patlaban vairāk nekā puse jeb aptuveni 60% no mūsu radītajiem mēsliem tiek aprakti poligonos. Savukārt Eiropas direktīvas prasības liek no 2035. gada noglabāt ne vairāk kā desmito daļu no visiem atkritumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sapratusi, ka ar tiekšanos uz šo mērķi mums sokas pārāk gausi, tāpēc iecerējusi ar lielāku jaudu pastiprināt gružu šķirošanu un pārstrādi.

Savukārt nākotnē, kad norokamo mēslu būs tikai desmitā daļa no visiem radītajiem, nebūtu jēdzīgi uzturēt desmit poligonus.

Tā ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs no "Attīstībai/Par!" pamato atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaita samazināšanu līdz pieciem.

Ministrijā skaidro, ka no pašreizējiem desmit poligoniem pāris jau tagad ir vai drīzumā būs piepildīti. Savukārt, lai esošajos būtiski audzētu šķirošanas un pārstrādes jaudas, jāiegulda vairāk nekā 500 miljoni eiro, kuru nav ne pašvaldībām, ne valstij. Tāpēc, rēķinoties ar, piemēram, 100 miljoniem eiro dabūjamas publiskās naudas, ministrija grib optimizēt atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaitu.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas Izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs pastāstīja, ka bažas ir par Ventspils reģionu, Zemgales reģionā Jelgavu un Latgales reģionā Rēzekni.

Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija rēķina, ka tarifā gružu pārvadāšanas izmaksas veido aptuveni piekto daļu. Tādējādi, palielinoties attālumam, kāds līdz poligonam jāmēro mēslu mašīnai, augšot arī iedzīvotāju izmaksas par atkritumu noglabāšanu. Ministrija gan pretī liek faktu, ka noglabājamo atkritumu apjoms būs samazināts līdz minimumam, tādēļ arī vedamo gružu būs maz, savukārt šķirot un pārstrādāt otrreiz izmantojamos arvien varēs turpat. Taču, piemēram, uzņēmums "Jelgavas komunālie pakalpojumi" ar tādu biznesa nišu nav mierā, izriet no kompānijas vadītāja Alvila Grīnfelda teiktā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā":

"Mums saka, ka jūs savu darbu varēsiet turpināt, tikai apglabāšanas funkcijas tiks noņemtas nost. Bet kā atkritumu šķirotāji jau kopš 2013. gadā mēs to cītīgi darām. Un šos atkritumus diendienā redzam.

Es neredzu iespēju, ka 15–20 procentu dēļ tiek darbināta vesela virkne iekārtu. Un pārējos 80 procentus, rupji sakot, vest uz Rīgu."

Uzņēmums "Jelgavas komunālie pakalpojumi" ar atkritumu biznesu pērn apgrozīja gandrīz 3,7 miljonus eiro, rāda "Lursoft" dati. Kompānijā tikai puse pieder Zaļo un Zemnieku vadītajai Jelgavas domei, bet otra kapitāla puse ir privātās rokās, kam gadu desmitiem tiek ne tikai garantētais atkritumu bizness, bet arī citi miljonos mērāmi domes pasūtījumi – ielu slaucīšana, bedru lāpīšana un citi.

Ventspils novada Vārves pagastā iekārtotajā poligonā "Pentuļi" saimnieko Ventspils pilsētas domei pilnībā piederošais "Ventspils labiekārtošanas kombināts", kas ar ceļu darbiem un atkritumu apsaimniekošanu pērn apgrozīja piecarpus miljonus eiro. Ventspilī pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienības satelīts "Latvijai un Ventspilij".

Savukārt trešais potenciāli slēdzamais poligons "Križevņiki" atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā. Tur ar Rēzeknes pilsētas pārsvaru kopīgu uzņēmumu "ALAAS" izveidojušas vēl sešas apkaimes vietvaras. Šai kompānijai garantētais atkritumu bizness gadā ļauj apsaimniekot divus miljonus eiro. Kapitālsabiedrību vada Aigars Metlāns. Pēc viņa domām, ideja ir muļķīga. Poligonā vēl vairākus desmitus gadu var apglabāt atkritumus, bet tagad tos nāksies vest uz Daugavpili.

Metlāns uzskata, ka neviens 2035. gadā nevarēs apglabāt tikai 10% atkritumu, jo pārstrādē nav pietiekami attīstīta.

Ministrijas parlamentārais sekretārs Plešs oponē, ka līdz direktīvas prasību izpildei vēl ir pienācīgs laiks – desmit, piecpadsmit gadu.

Uzskaitītie pašvaldību piemēri, kur poligonus saskaņā ar ministrijas plānu nāktos slēgt, ļauj spekulēt arī ar apgalvojumu, ka garantētajā un ienesīgajā atkritumu biznesā rokādes notiek politisku motīvu dēļ. Tos saskata arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis, kurš reizē ir opozīcijas deputāts Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. No iepriekšējā ministra neesot saņemts pamatojums par lēmumu – tikai, ka tas ir politisks lēmums.

No Zemgales lielāko daļu plāno vest uz Getliņu poligonu. Savukārt tas pēc dažiem gadiem būšot pilns. Un pretēji nozares eksperta teiktajam, ka pārvadāšanas izmaksas veido piekto daļu tarifa, politiķis Valainis baida, ka ar mēslu vešanu no Jelgavas uz Rīgu iedzīvotājiem izmaksas augšot pat divas reizes. Valainis noraizējies arī par Ventspils poligona slēgšanas plāniem.

Kamēr vides ministrija palikusi bez politiskās vadības, ideju par pieciem atkritumu reģioniem aktīvi turpina aizstāvēt arī ministrijas ierēdniecība, tāpēc maz ticams, ka līdz ar jauna ministra stāšanos amatā dažām pašvaldībām tomēr varētu atļaut arī turpmāk saimniekot atkritumu biznesā. Taču ministrijas nolīgta kompānija turpina rēķināt, kurš no variantiem būtu stratēģiski un ekonomiski labākais.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti