Pēc viņa sacītā, obligātajai veselības apdrošināšanai būtu jānovirza daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vai sociālās apdrošināšanas iemaksām. "Tas jālemj valdībai, kā pārdalīsim nodokļus," sprieda deputāts.
Tādējādi veselības aprūpei nepieciešamo papildu finansējumu ar obligāto veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi varētu piešķirt no pamatbudžeta vai sociālā budžeta, vienlaikus daudz efektīvāk izmantojot veselības aprūpei jau piešķirto naudu.
"Tagad darba grupas sāk sanākt un konkrētas atbildes nav, bet gatavība spert šādu soli ir," sacīja Ražuks.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka tai ir jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Viņasprāt, nav svarīgi, vai veselības aprūpei nepieciešamais papildu finansējums tiek "administrēts kā daļa" no IIN vai sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču labāks variants, pēc Kozlovskas domām, būtu otrais, kāds ir Igaunijā.
Asociācijas vadītāja piebilda, ka ģimenes ārstiem ir būtiski, lai līdz ar obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi viņi nekļūtu par nodokļu inspektoriem. Tāpat ir būtiski, lai veselības aprūpē būtu izveidota e-pārvaldes sistēma.
Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāti otrdien diskutēja par centieniem ieviest veselības obligāto apdrošināšanu.
Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) valdības deklarācija paredz izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru.
Tāpat ziņots, ka ar obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi paredzēts nodrošināt veselības aprūpei trūkstošo finansējumu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns iepriekš lēsa, ka sistēmas darbības pirmajā gadā nozarē vajadzētu ieplūst papildu 200 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka katram darbaspējīgajam Latvijas iedzīvotājam šī apdrošināšana izmaksās vismaz 18 eiro mēnesī.
