Džini koeficients ir rādītājs, kas atspoguļo ienākumu apjomu un to starpību starp sabiedrības turīgāko un nabadzīgāko slāni.
Tādējādi Putra noraidīja kritiku, ka nodokļu reforma ir domāta un izdevīga turīgajiem valsts iedzīvotājiem. Viņaprāt, šāda kritika ir izskanējusi savtīgos nolūkos, jo tādā veidā turīgie iedzīvotāji cenšas pārliecināt sabiedrību un politiķus mainīt nodokļu reformā tādā veidā, lai tā būtu viņiem izdevīgāka.
Tieši šī apstākļa dēļ kritiska par nodokļu reformu ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās turīgie biedri nav apmierināti ar nodokļu proporcionalitāti, un tagad, kā izteicās Putra, „dancina” Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokli.
Viņš arī apstiprināja, ka mērķis nodokļu reformu apstiprināt 21.jūlijā paliek spēkā. Tādā veidā parlaments dos ziņu, piemēram, mediķiem, ka finansējums veselības aprūpē pieaugs, savukārt valsts pārvaldei, iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs laiks tai sagatavoties.
Savukārt, ja reformu neapstiprinās, tad tas ir jautājums par valdības likteni, jo reforma ir tās „būt vai nebūt” jautājums, atzina Putra.
Jau ziņots, ka, turpinot darbu pie nodokļu reformas, valdība vienojās ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet minimālo algu līdz 430 eiro Latvijā varētu palielināt pakāpeniski nākamo divu gadu laikā, nevis jau 2018.gadā, kā bija plānots iepriekš, nolēma koalīcijas padome. Bet progresīvā iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) augstākā likme, ar kuru apliks ienākumus virs 55 tūkstošiem eiro gadā, būs 33,5%.
Savukārt mazākajiem ienākumiem nodokļa likme būs 20%, bet vidējiem ienākumiem likme nemainīsies un būs 23%. Savukārt, lai palielinātu finansējumu veselības nozarei, nolems par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli. Tāpat valdība ir akceptējusi izmaiņas regulējumā par PVN, auto un azartspēļu nodokli.
