Pēc viņa teiktā, par ceļu stāvokli Latvijā plānots runāt Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kur arī plānots spriest par kravnesību un to, kā ierobežot pārkrautu kravu pārvietošanu pa Latvijas ceļiem.
"Kravas ir pārkrautas, un tas netiek pietiekami kontrolēts," teica Naudiņš, norādot, ka šīs problēmas risināšanā būtu jāiesaista arī Iekšlietu ministrija.
Naudiņš uzsvēra, ka Latvijā nemaz neesot tik viegli būvēt ceļu – pie mums atšķirībā, piemēram, no Zviedrijas un arī kaimiņvalsts Lietuvas, ir daudz purvainu vietu. Ja nebūtu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsta, tad situācija ar ceļiem Latvijā būtu daudz bēdīgāka, pauda Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, situācija uz valsts galvenajiem autoceļiem ir samēra laba – šogad vērienīgi remonti ir uz Vidzemes šosejas, arī Liepājas virzienā. Tāpat vērienīgas pārmaiņas šogad piedzīvo bēdīgi slavenais P30 ceļš, kas savieno Cēsis, Vecpiebalgu un Madonu. Tur Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā arī top jauns tilts pār Gauju.
Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka reģionālie un vietējas nozīmes ceļi Latvijā ir atstāti pabērna lomā, jo ES atbalsts lielākoties ir paredzēts galveno autoceļu sakārtošanai.
"Šobrīd ir ļoti grūti pateikt, kāpēc budžeta veidotāji tā ir rīkojušies," sprieda biedrības vadītājs, norādot, ka arī šo jautājumu plānots skaidrot otrdien Saeimā notiekošajā Tautsaimniecības komisijas sēdē.
Bērziņš akcentēja, ka biedrība par šo problēmu runā visu laiku, jo sliktie ceļi ir arī viens no emigrācijas iemesliem.
