„Ja es teiktu, ka budžets garantēs strauju valsts attīstību, tad es melotu,” atzina Vucāns. Viņš piezīmēja, ka piekrīt drīzāk tiem uzņēmējiem, kas saka, ka šis varētu būt „piesardzības budžets”.
Proti, aizvien galvenais budžeta mērķis ir stiprināt Latvijas iekšējo un ārējo drošību. Tāpēc nav iespējams piešķirt tik daudz naudas veselības aprūpei un izglītībai, kā būtu nepieciešams.
Tiesa, piezīmēja Vucāns, pat šajos apstākļos ir domāts, ka izglītībai nākamajā gadā piešķirs papildu 50 miljonus eiro, toties veselības aprūpei – 66 miljonus eiro. Garantēt veselības aprūpei ir iespējams tikai 33 miljonus eiro, jo otrus 33 miljonus ir iespējams piešķirt, tikai palielinot valsts budžeta deficītu. Lai to izdarītu, ir jāgūst Eiropas Komisijas atbalsts. „Es pieļauju, ka tas izsauks jautājumus, bet citu iespēju nav,” norāda Vucāns.
Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.
Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā jau 14. oktobrī.
