Deputāts: Latvijai jāapsver iespēja par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Skultē

Notikumi Ukrainā un Krievijā ir pietiekams iemesls tam, lai Latvija arī sāktu pārvērtēt savu nostāju attiecībā uz enerģētikas politiku, it īpaši par Latvijas apgādi ar dabasgāzi, kuras vienīgais piegādes avots ir Krievija. Iespējams, Latvijai, ņemot vērā Baltijas valstu un Somijas ilgstošo nespēju vienoties par kopīga sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību, vajadzētu sākt domāt pašai par savu terminālu.

Lai krīzes gadījumā uzbūvētu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība Skultē, būtu nepieciešami seši mēneši. Turklāt sašķidrinātās dabasgāzes termināla, projekts jau ir sainteresējis iespējamos investorus, jo izmaksu ziņā, pateicoties Inčukalna dabasgāzes krātuvei un infrastruktūras īpatnībām, tas varētu būt konkurētspējīgāks nekā kaimiņvalstu projekti. Tā norāda Saeimas deputāts, bijušais Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Ķirsis ir pārliecināts, ka Latvijai šī projekta realizācija būtu rūpīgi jāapsver. „Pēc dažādiem aprēķiniem, varētu Skultē uz peldošām platformām izvietot uzņemšanas vietu. Un tad 40 kilometrus no Skultes līdz Inčukalna gāzes krātuvei piegādāt gāzi. Šāda termināļa izmaksas ir ap mēram simts miljoni eiro. Salīdzinājuma – Klaipēdas gāzes termināls vien maksās ap 350 miljonus eiro, savukārt Paldiskos provizoriskais aprēķins ap 250 miljoniem eiro,” saka deputāts.

Viņš arī norāda - radot skaidrus nosacījumus tirgus atvēršanai un investoru ienākšanai, Latvijai esot lielas izredzes nodrošināt, ka projektu finansēšanu varētu uzņemties investori. „Sagaidītu pat ne tik daudz naudu, cik garantijas, ka varēs darboties. Pirmkārt, viņiem būtu nepieciešama likumdošanas skaidrība. Vēl varētu palīdzēt, ja tādas kompānijas kā „Latvenergo” vai „Rīgas Siltums” izteiktu interesi un gatavību noslēgt priekšlīgumus, ka viņi būtu gatavi pirkt gāzi, ja būtu tāda iespēja, proti radīt noietu,” saka Ķirsis.

Nozares eksperts, bijušais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš gan šo projektu vērtē piesardzīgi, bet norāda - ja investoriem interese par projektu ir, Latvijai nebūtu jāliek tam šķēršļi. Šim nolūkam ir svarīgi radīt skaidrus nosacījumus tirgus atvēršanai, bet līdz šim Saeimas un valdības veikums nav vērtējams pozitīvi.

„Domāju, šis ir brīdis, kad Saeimai un Latvijas valdībai ir nopietni jāpārdomā, ko viņi taisās balsot. Tad, ja kaimiņi ir visu izdarījuši savās teritorijās dabasgāzē alternatīvā – lietuvieši ir investējuši un atveduši līdz mūsu robežai – un mēs rīkojamies pretēji šai loģikai,” norāda Ozoliņš.

Saeimas apstiprinātie grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka Latvijā dabasgāzes tirgus tiek atvērts no 2017.gada aprīļa vai arī ātrāk, ja Latvijai ir pieejamas alternatīvas piegādes. Tomēr šādu alternatīvu rašanās iespēju enerģētiķi līdz šim vērtējuši kā ļoti niecīgu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti