Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Pensionāru federācijas vadītāju Andri Siliņu

Rīta Panorāma

Ē.Ešenvalda un I.Zanderes operas « Iemūrētie» pasaules pirmizrāde

Telefonintervija ar politiķi Armandu Krauzi

Deputāts Krauze: Ārzemnieki Latvijā pārpērk saimniecības un apmežo lauksaimniecības zemes

Lai arī pēc lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumu ieviešanas ir samazinājusies Latvijas zemju nonākšana ārzemnieku rokās, tomēr citu valstu iedzīvotāji Latvijā arvien pārpērk zemnieku saimniecības un turpina apmežot Latvijas zemi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina Saeimas deputāts Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība).

"Šis process kopš likumu pieņemšanas ir nedaudz mazinājies, bet joprojām pārpērk lielas zemnieku saimniecības, gan arī ir ziņas, ka ārzemnieki cenšas apmežot Latvijā esošo lauksaimniecības zemi," stāstīja Krauze.

Viņš stāstīja, ka pirms mēneša no vienas pašvaldības saņemtas ziņas, ka tajā saņemti daudz iesniegumi par ārzemnieku vēlmi apmežot lauksaimniecības zemi lielās platībās. „Pašvaldībā tas liekas ļoti nepieņemami, jo mēs paši uzskatām, ka šis resurss, kas Latvijā ir jāsaglabā... Jo mežam ir jāaug tur, kur ir meža zeme, un tur, kur ir lauksaimniecības zeme, ir jānodarbojas ar lauksaimniecību,” teica Krauze.

Pēc viņa sacītā, ar zemes iegādes ierobežojumiem, kas ieviesti pirms pāris gadiem, Latvijā ir nonākts strupceļā. "Strupceļš faktiski ir ar to, ka mēs ārzemniekus neierobežojam, bet mēs pašlaik ierobežojam Latvijas Republikas pilsoņus savā starpā. Jo, piemēram, es zemi varu iegādāties, bet citi, kam nav lauksaimnieciskās izglītības un pieredzes, nevar," stāstīja Krauze.

Viņš piebilda, ka daudzi tagadējie zemnieki pievērsušies lauksaimniecībai, no pilsētas pārceļoties uz laukiem, taču tagad tas vairs nav iespējams.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 18.maijā, sāks vērtēt sabiedrības iniciatīvu par aizliegumu ārzemniekiem iegādāties Latvijas zemi. Iniciatīvas autors ir pašreizējais politiķis Krauze, kurš šo iniciatīvu rosināja laikā, kad vēl darbojās lauksaimniecības organizācijās.

Tiesa, ja šī iniciatīva gūtu Saeimas deputātu atbalstu, tad būtu jāgroza līgums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. "Neatkarīgi no tā, kāds būs šis [Saeimas deputātu lēmums], man ir padomā atsevišķi priekšlikumi, kā uzlabot esošo likumdošanu," teica Krauze, norādot, ka viņš šos priekšlikums grasās piedāvāt jau šomēnes.

Jau ziņots, ka 2014.gada maijā Latvijā beidzās zemes iegādes moratorijs, kas formāli traucēja ārzemniekiem pirkt zemi Latvijā. Lai arī zeme pirkta tik un tā, piemēram, izveidojot fiktīvas firmas un izmantojot citus "caurumus" likumdošanā, šo ierobežojumu atcelšana satrauca lauksaimnieku organizācijas, jo zemes sāka nepietikt vietējiem zemniekiem.

Tiesa, pāris mēnešus pēc zemes iegādes moratorija beigām pieņemti likuma par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumi, kuru mērķis bija veicināt lauku zemes nonākšanu vietējo ražotāju rokās. Viens no jaunajiem nosacījumiem bija – lauksaimniecības zemes pircējam nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.

Pašvaldības pēc šo izmaiņu stāšanās spēkā gan norādīja, ka likuma grozījumi neiztur saskarsmi ar realitāti.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti