Dienas notikumu apskats

Spānijas tiesa anulē Katalonijas neatkarības deklarāciju; Katalonijā streiko

Dienas notikumu apskats

Valmierā sprādzienā daļēji sagrūst māja; negadījumā viens cietušais

Deputāti tomēr kāro pārdalīt budžeta naudu

Deputāti tomēr kāro pārdalīt budžeta naudu; valdība visu noraida

Neraugoties uz vairākkārt izskanējušiem brīdinājumiem, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžeta likumu galīgajam lasījumam, netiks atbalstīti finansiāli nepamatoti deputātu priekšlikumi par papildu līdzekļu piešķiršanu kādiem konkrētiem mērķiem, Saeimas deputātu iesniegtajos pieprasījumos kopumā piedāvāts pārdalīt vairāk nekā 220 miljonus eiro.

Lauvas tiesa Saeimas deputātu iesniegto priekšlikumu par līdzekļu pārdali nākamā gada valsts budžetā nav guvuši valdības atbalstu. Tomēr jāņem vērā, ka arī pērn valdība neatbalstīja lielu daļu no deputātu priekšlikumiem, kas vēlāk, kad pie budžeta likuma sagatavošanas ķērās Saeimas Budžeta komisija, tomēr tika atbalstīti un pēc guva arī parlamenta vairākuma atbalstu. 

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka atbalstīts priekšlikums par internātskolu atbalstīšanu nākamgad, kam nepieciešami 2,4 miljoni eiro, bet visi citi priekšlikumi, kas paredzēja novirzīt naudu kādiem mērķiem no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem vai palielināt izdevumus, palielinot nodokļu ieņēmumu prognozi, nav atbalstīti.  

Priekšlikumus par naudas pārdali nākamā gada budžetā snieguši ne tikai opozīcijas, bet arīdzan valdošās koalīcijas partijas pārstāvoši deputāti, piemēram, Imants Parādnieks, Jānis Upenieks, Ints Dālderis, Kārlis Krēsliņš un pat Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

Pirms valdības sēdes izskanēja bažas, ka tas ir slēpts mēģinājums veikt līdzekļu sadali slēpti.

Saeimas deputāts Ints Dālderis (“Vienotība”) pauda, ka būtu jocīgi, ja neviens neiesniegtu nevienu priekšlikumu, bet “jautājums par kvotu sistēmu nav, priekšlikumi ir dažāda redakcionāla rakstura un nav traktējams kā kvota”.

Saeimas deputāts Raivis Dzintars  (Nacionālā apvienība) norādīja, ka galvenais arguments pret deputātu kvotām bija, ka par priekšlikumu nav jālemj konkrētam deputātam, bet par to jādiskutē un kompetenti jāizvērtē.

“Vismaz attiecībā uz Nacionālo apvienību mums tiek uzdoti jautājumi par Imanta Parādnieka demogrāfijas priekšlikumiem, tad es varu teikt, ka šis te princips precīzi tiek ievērots,” pauda Parādnieks.

Vairākos gadījumos kā iespējamais naudas avots norādīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis norāda (ZZS), ka deputātiem bijis labi zināms, ka šādi priekšlikumi netiks atbalstīti.

Premjers atzina, ka deputātiem neviens nevar liegt iesniegt priekšlikumus, bet ar
visiem par to bija pārrunas koalīcijas partiju frakcijās, un arī tiem deputātiem, kas piedāvāja palielināt kādus tēriņus un piedalījās koalīcijas sēdēs, “nav pretenziju pret noraidījumiem”.  

Tagad, kad valdība paudusi savu viedokli par priekšlikumiem, kas iesniegti budžetam uz otro lasījumu, savu attieksmi pret tiem paudīs arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Galīgā lēmuma pieņemšana ir Saeimas rokās.   

 Finanšu ministre gan ir pārliecināta – arī tur pārsteigumu nebūs.

“Valdības loceklis nevar runāt deputātu vietā, bet līdz šim gan frakciju vadītāji, gan deputāti ir devuši solījumu, ka pieturēsies pie principa, ka nav deputātu kvotu, ka tiks atbalstītas tās iniciatīvas, ko virza nozares ministrijas un ar to mēs arī rēķināmies,” sacīja ministre.

Jau ziņots, ka iepriekš koalīcijas vienojās, ka deputātu kvotu nebūs.

Jau iepriekš valdošās koalīcijas partiju politiķi pauda atbalstu idejai atteikties no "deputātu kvotām" valsts budžetā. Pērn "deputātu kvotās" 2017.gada budžeta veidošanā sadalīti nepilni 30 miljoni eiro – lielāka summa nekā iepriekšējos gados, ko atsevišķas Saeimas opozīcijas partijas skaidroja ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Lielāko daļu šo priekšlikumu bija iesnieguši šo trīs koalīcijas partiju deputāti. 

Iepriekš pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonācis Saeimā, koalīcijas partijas vienojās, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem, un to dēvēja par "deputātu kvotām".

 

1 komentārs
Jānis Lietavietis
Ne velti cilvēki Latvijā labprāt nemaksā nodokļus, viņiem arī gribās savas pilsoņa kvotas, ko tērēt kā vien ienāk prātā. Bet ja nopietni - tās deputātu kvotas ir spļāviens sejā tautai, apejot jebkādu izvērtējumu un ignorējot reālās vajadzības kaut kāda nauda tiek brutāli izrauta un kur iegrūsta, kur varbūt jēga bija, varbūt ne, bet skaidrs, ka nekādas ilgtermiņa plānošanas nav un valsts nauda tādēļ tiek haotiski šķērdēta. Tas vispār ir nepieņemami, ka likumdevējs, apejot varas dalīšanas principu, pats pieņem konkrētus saimnieciskus lēmumus, ko būtu jārisina ministru kabinetam kā izpildvarai, likumdevējs varētu likt tērēt vairāk naudas kultūrai, bet diktēt kādas ērģeles kur celt, gan nav tā kompetencē un šādas darbības ir noziegums pret valsti un demokrātiju.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti