“Ja skatās virspusēji, piedāvājums ir ļoti simpātisks sabiedrībai. Tas nozīmē, ka viegli varēs atbrīvoties no parādiem, taču situāciju, kurā nonāca kredītņēmēji, kad krīzes laikā dzīvokļu cenas kļuva mazākas par saņemtajiem kredītiem, tas nerisina,” sacīja Smiltēns.
Politiķi atzina, ka kļūdainais lēmums pieņemts gaidāmo vēlēšanu iespaidā.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš pauda apmierinājumu par to, ka, neskatoties uz apstākļiem, ir panākta iespēja vismaz izvēlēties “nolikto atslēgu” principu, kas pirms gada nebūtu iespējama. Tāpat viņš norādīja, ka svarīgi būtu pievērst uzmanību maksātnespējas pasludināšanas termiņu noteikšanai.
Atbildot uz Āboliņa izteikto pārmetumu par spiediena izdarīšanu lēmuma pieņemšanai no banku puses, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis skaidroja, ka, pildot bankas saistošās patērētāju tiesības noteikt plānotos tarifus vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā, bankām bija jāziņo par palielinātajām pirmās iemaksas prasībām, pirms likums stājās spēkā, kas bija plānots 1. janvārī.
Savukārt nekustamo īpašumu uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits piebilda, ka kredītņēmējiem būtu jāapzinās, ka plānotā “nolikto atslēgu” principa ieviešana skars Maksātnespēju likumu, kas nozīmē, ka pirms atslēgu nolikšanas kredītņēmējam būs jāiziet tiesu process, kas noteiks viņa maksātspēju. Tādējādi grozījumi likumā neietekmēs kreditēšanas procesu.
Iepriekš vēstīts, ka valdošā koalīcija vienojusies noteikt, ka par „nolikto atslēgu” principa piemērošanu konkrētiem hipotekārajiem kredītiem jāvienojas bankām un to klientiem. Tādējādi tiks mainīts Saeimas septembra nogalē pieņemtais lēmums, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru. Pēc šāda Saeimas lēmuma "Swedbank" un "SEB banka" paziņoja, ka aptur dalību valsts programmā ģimenēm mājokļa iegādei.
