Saeimas komisijas deputāti lēma, ka būtu jāpaplašina VID ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības. Tālab atbalstīts Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras (Zaļo un zemnieku savienība) priekšlikums.
Tas paredz, ka par VID ierēdni nevarēs būt cilvēks, kurš sodīts par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu. Tāpat VID ierēdņa amatu nedrīkstēs ieņemt cilvēks, kurš sodīts par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Tas attieksies uz ziņām par darījumu vai mantisko stāvokli, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Tiesībsarga biroja pārstāvis Raimonds Koņuševskis Saeimas komisijas sēdē gan norādīja, ka, attiecinot šo normu tikai uz VID darbiniekiem, nevis arī citiem valsts iestādēs strādājošajiem, varētu tikt pārkāpts vienlīdzības princips un rasties dubultās sodīšanas aizlieguma risks.
"Ja ierēdni sodīs par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā, tad sekas ir skaidras – viņu atbrīvos no amata. Un te pastāv dubultās sodīšanas aizlieguma risks," norādīja Tiesībsarga biroja pārstāvis.
Savukārt deputāts Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) uzsvēra, ka nesenais skandāls dienestā bija nevis par nepatiesu, bet gan "aizdomīgi patiesu" ziņu norādīšanu.
Bondars pauda, ka šī norma attieksies tikai uz turpmāko VID darbu, bet no esošā uzticības trūkuma neglābs: "Šī norma vairāk attiecas uz to, kas tiks pieņemti darbā, nevis tie, kas ir darbā. Tāpēc, kolēģi, angliski to sauc par "window dressing" jeb smuku iepakošanu. Bet, vai pēc būtības tas risina to problēmu? Es domāju, ka nē. Esošā ķeza, kurā viņi ir iekāpuši, šī te likuma norma to nekādā veidā nemaina."
Deputāti vienojās, ka līdzīgas normas vēlāk varētu iestrādāt arī Valsts civildienesta likumā.
Sēdes gaitā deputāti gan uzsvēra – līdzīgas normas jāattiecina uz visu civildienestu. "Te ir vajadzīgas konsultācijas ar paralēlo komisiju, konsultācijas par tiem jautājumiem – kuros speciālajos likumos ir prasības, kuras ir stingrākas nekā civildienesta likumā kopumā, lai mēs nemazinātu šīs prasības konkrētā jomā. Tā kā darbs turpināsies, bet formu, kādā tas notiks, es atturēšos nosaukt," sacīja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība).
Finanšu ministrijā gan sola – šie nebūs vienīgie jaunievedumi. "Šis ir tikai pirmais solis. Nākošais ir par skaidru naudu, ka, uzsākot darbu civildienestā, skaidras naudas uzkrājumi kā tādi vispār nevarēs būt un, ka šiem ierēdņiem skaidrā nauda ir jāiemaksā kontā. Tādējādi mēs turpmāk skatoties uz priekšu varam identificēt un, ja parādās skaidra nauda, tad rodas jautājumi un neatbilstības," teica Putra.
Par šo prasību iekļaušanu VID likuma grozījumos Saeimas deputātiem vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā. Savukārt VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone šonedēļ solījusi publiskot plānu, kā iestādi atbrīvot no negodprātīgiem darbiniekiem.
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone intervijā “Rīta Panorāmā” neizslēdza iespēju, ka paralēli konstatētajām problēmām, nomelnošanas kampaņu pret VID sākuši arī dienesta vajātie noziedzīgie grupējumi.
Jau ziņots, ka jau iepriekš solīts izskatīšanai Saeimai iesniegs priekšlikumus VID likuma izmaiņām, kas ļautu, pamatojoties uz konkrētām pazīmēm, atlaist darbiniekus, par kuriem krīt aizdomu ēna.
Savukārt finanšu ministre uzdeva VID līdz 1.maijam nodrošināt, lai tie darbinieki, uz kuriem kritusi nopietna aizdomu ēna, vairs nestrādātu VID struktūrās.
Ministre arī uzdeva veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju. Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.
VID Finanšu policijas reputāciju iedragājuši Latvijas Televīzijas raidījumos „De facto” un „Aizliegtais paņēmiens” atklātie fakti. Proti, pārbaudot vairāku Finanšu policijas pārvaldē strādājošo deklarācijas, LTV raidījums “De facto” atklāja, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas - saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Savukārt LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.
