ĪSUMĀ:
- Pērn pieņemtais ātro kredītu reklāmu aizliegums skar visus kredītus.
- Reklāmas aizliegums savukārt samazinās mediju ieņēmumus.
- Patērētāju tiesību centrs: Aizliegumu varēs apiet.
- Deputāti secina – likumā nemaz nav ātro kredītu definīcijas.
- EM un PTAC dots mēnesis, lai izstrādātu savus priekšlikumus likuma izmaiņām.
Likuma grozījumus, kas paredz aizliegt kredītu reklāmas, pieņēma vēl iepriekšējā Saeima. Bet tagad jau jaunās Saeimas deputāti attapušies, ka, gribot ierobežot tieši ātros kredītus, sanācis aizliegt pilnīgi visu kredītu reklāmas, tajā skaitā, piemēram, par kādu preču iegādi uz nomaksu.
Tagad deputāti meklē, kā likumu mainīt vēl līdz jūlijam, kad kredītreklāmu aizliegums stāsies spēkā.
Par likuma atcelšanu iestājas mediju un reklāmas nozare, kas aizlieguma ietekmi uz reklāmas ieņēmumiem lēš 15 miljonu eiro apmērā. No tiem pusmiljons – grieziens sabiedriskās televīzijas budžetā, kas būtiski samazinās vietējā satura veidošanu.
“Reklāmas ieņēmumi medijiem ir ļoti būtiski, tas ir pastāvēšanas jautājums. Man liekas, deputātiem līdz galam nav skaidrs, kā mediji pelna,” komisija pauda Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve Gunta Līdaka solīja, ka asociācija vērsīsies gan parlamenta komisijā, gan valdībā ar prasījumu budžetam attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem.
Pērn pieņemto likumu kritizē arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), uzsverot, ka būtu ļoti grūti uzraudzīt tā izpildi.
“Šos ierobežojumus, ja vēlas, var diezgan viegli apiet,” atzina Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) uz to norādīja, ka “gudrs karalis neuzliek pavalstniekiem izpildīt neizpildāmas lietas”.
Sēdē vairākkārt izskanēja, ka ierobežojumam vajadzētu attiekties tikai uz tā dēvētajiem ātrajiem kredītiem, tomēr nozares piedāvājumam atcelt kredītreklāmu aizliegumu pavisam un koncentrēties uz reklāmu satura ierobežošanu, deputāti nepiekrīt.
“Kam kredīts būs vajadzīgs bankā, tie aizies līdz bankai,” norādīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekle Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija).
Bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) pat paziņoja: “Jūs atsūtījāt ātro kredītu lobija priekšlikumus.”
Sēdes laikā gan noskaidrojās, ka ierobežot tā dēvētos ātros kredītus tik vienkārši nebūs, jo likumā šāda termina nav.
“Visa valsts zina, kas ir ātrie kredīti, bet likumā tāda definējuma nav, tad viņiem būs jāizdomā jauns definējums, kāda veida kredītus viņi ierobežo,” secināja Kaimiņš.
Patērētāju tiesību aizstāvjiem un Ekonomikas ministrijai (EM) dots apmēram mēnesis, lai izstrādātu savus priekšlikumus likuma izmaiņām. Tad deputāti par šo jautājumu diskutēs atkal.
„Es diemžēl neuzzināju sēdē, tieši ko deputāti vēlas redzēt, jo bija ļoti atšķirīgi redzējumi. Izskanēja, ka nevēlas redzēt „ātro kredītu” reklāmas, ko es varētu saprast, bet diemžēl man jāatzīst, ka arī vairāku grozījumu dēļ „ātrie kredīti” ir ļoti būtiski pārveidojušies un šobrīd „ātrie kredīti” vairs nav kredīts tikai uz mēnesi, bet lielākoties tiek piedāvātas kredītlīnijas. Tātad jūs faktiski varat ņemt uz ilgu termiņu un maksāt minimālo maksājumu. Tādēļ ir ļoti grūti nodefinēt šo produktu, jo tādi paši produkti ir arī bankām, tajā skaitā kredītkarte īstenībā ir tāds pats produkts,” Latvijas Radio atzina Baiba Vītoliņa.
“Tas varētu būt viens no veidiem, kaut kā mēģināt nodefinēt naudas kredītus varbūt, jo tie būtībā varbūt ir tie, kas vairāk veicina bezatbildīgu aizņemšanos. Preču iegādi varbūt jūs tomēr vairāk apdomājat, un tas ir piesaistīts pie preces. Var, protams, būt arī risinājumi aizliegt kaut kādās konkrētās mediju vidēs, bet tur atkal mediji ir pret, jo viņiem tieši interesē tas jautājums par mediju neatkarību, kam es īstenībā pievienojos. Protams, ka mediju neatkarība ietekmējas, ja nav neatkarīga finansējuma. Diemžēl tās lietas visas ir savā starpā saistītas. Diez vai no tā, ka nereklamēs, cilvēki tos kredītus nemeklēs,” sacīja Vītoliņa.
