Saeimā jau ilgstoši iestrēgušas diskusijas, kā nepieļaut valsts pasūtījumu nonākšanu pie uzņēmumiem ar reputācijas traipiem. "Būvnieku karteļa" lieta mudinājusi deputātus ar likuma grozīšanu pasteigties.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) norādīja: "Šis likumprojekts nav dažādu iemeslu dēļ tik ātri kustējies, un līdz ar to šie korumpanti un kartelisti arvien vēl var piedalīties iepirkumos. Tā tiešām ir problēma. Atzīstu."
Viens no strīdīgākajiem aspektiem grozījumos ir tas, ka pasūtītājs pats varētu izlemt, ar kādu tā rīcībā esošu informāciju par pārkāpumu vai negodīgu rīcību pietiek, lai pretendentu no iepirkuma izslēgtu.
Piemēram, konkurences pārkāpuma gadījumā, kāds ir "būvnieku kartelis", pasūtītājs varētu pretendentu no konkursa izslēgt, arī negaidot, kad galavārdu par pārkāpumu teikusi tiesa.
Kompetentas institūcijas lēmums varētu būt tas, kas ietekmē šo reputācijas vērtējumu pat tad, ja tas pārsūdzēts, norādīja Feldmans.
Pasūtītājs pretendentu varētu izslēgt, ja kopš pārkāpuma pagājis mazāk par trim gadiem. Deputāts gan nesteidza apgalvot, ka likuma grozījumi tiešām liegs Konkurences padomes atklātā karteļa dalībniekiem piedalīties konkursos, jo katrā gadījumā lēmums būtu jāpieņem pasūtītājam, un, visticamāk, izslēgšanu vērtētu arī tiesa.
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš arī norādīja, ka pasūtītājam var nākties segt pretendentam zaudējumus, ja tiesa atzīs izslēgšanu no konkursa par nepamatotu. "Tāpēc tas ir jautājums par pasūtītāja vērtējumu. Pasūtītājam ir jānodrošinās pašam ar šiem pierādījumiem, lai viņš būtu pārliecināts, ka vēlāk šis lēmums nemainīsies."
Asu kritiku grozījumiem velta abas lielās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tās uzskata, ka grozījumi padarīs iepirkumu procedūru krietni sarežģītāku. Turklāt pasūtītājiem neesot kompetences pašiem izvērtēt, vai pretendenti pieļāvuši pārkāpumus.
LTRK pārstāvis pārstāvis Raivo Raudzeps pauda:
"Pieņemsim – grāmatvedis, kurš ikdienā rēķina ciparus, lai izmaksātu algas, bet ir atgadījies iepirkuma komisijā, lems par komersanta izslēgšanu no komercdarbības uz trim gadiem kaut kāda varbūtēja, pieņemsim, konkurences tiesību pārkāpuma dēļ."
Tautsaimniecības komisijas vadītājs Feldmans uzvēra, ka diskusijas par grozījumiem komisijā vēl turpināsies. Viņš cer, ka gala balsojums Saeima vārētu notikt līdz 18. novembrim.
KONTEKSTS:
Pie būvnieku karteļa lietas strādāja gan Konkurences padome, gan KNAB, kas gan neguva apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm.
Savukārt Konkurences padome konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.
Aizliegtā vienošanās skar tādus objektus kā Mežaparka estrāde, Rīgas Tehniskā universitāte, Jaunais Rīgas teātris, Ventspils koncertzāle, Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Okupācijas muzejs, kā arī vairākus privātus objektus. Kopā - 77 objektus.
Būvnieku karteļa lietas dēļ valsts zaudēs vismaz 18 miljonus no Eiropas Savienības fondu naudas, liecina sākotnējās aplēses.
