Deputātu debates par virsstundu samaksas samazināšanu bija asas. "Saskaņas" deputātu Andreju Klementjevu sadusmoja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atbalsts priekšlikumam.
"Brīnos vispār - arodbiedrība balso par sociālo garantiju mazināšanu! Mums jau latvieši strādā kā vergi.
Jūs gribat, lai viņi vergo ilgāk, un maksā viņiem tikai 50%," sašutumā bija Klementjevs.
Arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns skaidroja, ka uz pusi samazināt piemaksas par virsstundām paredzēts tikai gadījumā, ja nozarē noslēgta ģenerālvienošanās, kā to grasās darīt būvnieki. Tas nozarē palielinātu minimālo algu.
"Mēs gribam celt reālo darba samaksu,
no kuras maksā arī nodokļus valsts pamatbudžetā, sociālajā budžetā, pašvaldību budžetā, un arī nodrošina darbiniekiem papildu sociālās garantijas," skaidroja Baldzēns.
Kamēr deputāti un eksperti strīdējās par darba samaksas niansēm būvniecībā, "Vienotības" deputāts Romualds Ražuks pētīja Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru tiesa atzina par neatbilstošu pamatlikumam mediķu pagarināto normālo darba laiku.
Ražuks brīdināja, ka virsstundu piemaksu samazināšana kādā atsevišķā nozarē var draudēt ar lietu tiesā.
"Satversmes tiesa lēma, balstoties uz to, ka citās nozarēs ir jāmaksā par virsstundām 100%, arī mediķiem jāmaksā 100%. Un tagad mēs rakstam, ka nemaksās 100%. Kā tas korelē ar Satversmes tiesas spriedumu, jo, ja šo iesūdzēs Satversmes tiesā, spriedumu es jums varu pateikt šodien," teica deputāts.
Komisija uzdeva virsstundu piemaksu samazināšanas atbilstību Satversmei izvērtēt Saeimas Juridiskajam birojam. Izteikties aicināts arī Tiesībsargs.
Komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) gan uzskata, ka vilkt paralēles ar mediķu pagarināto normālo darba laiku šajā gadījumā nav pamata.
"Darba likums un Ārstniecības likums nav divas vienādas lietas.
Pagarinātajā normālajā darba laikā cilvēkiem, kuri strādāja vairāk nekā paredzētās astoņas darba stundas, par virsstundām vispār netika maksāts. Šeit ir atšķirība - šeit par ģenerālvienošanos likuma grozījumos ir rakstīts, ka maksāt par virsstundām ne mazāk kā 50%. Mums tikai nav skaidrs mehānisms, kā to varēs pārbaudīt," teica Barča.
Deputāti grozījumus Darba likumā turpinās skatīt nākamnedēļ, kad būs saņemts Juridiskā biroja atzinums.
KONTEKSTS:
Pašlaik Darba likumā noteikts, ka par virsstundām jāmaksā dubultā. Grozījumi paredzētu, ka ģenerālvienošanās gadījumā attiecīgajā nozarē par virsstundām varētu maksāt ne mazāk kā 50% no noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Ģenerālvienošanās pašlaik ir dzelzceļa nozarē. Arī būvniecības nozarē izstrādāta ģenerālvienošanās par minimālo algu, to palielinot krietni virs minimālās algas Latvijā - līdz 780 eiro. Pirmajā dienā to parakstīja 73% no vajadzīgā kvoruma. Būvnieki pašlaik strādā par 430 eiro vai vēl mazāku summu, kas nozīmē, ka daļu algas būvnieki saņem aploksnē. Ģenerālvienošanās palīdzētu mazināt ēnu ekonomiku nozarē.
Ģenerālvienošanās saskaņā ar likumā noteiktajiem kritērijiem jāparaksta būvniekiem, kur strādā vismaz 50% nozarē nodarbināto vai arī kuru apgrozījums ir vismaz 50% no kopējā nozarē. Būvniecības nozarē kopējais apgrozījums ir ap 1,4 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka ģenerālvienošanās, lai tā būtu spēkā, jāparaksta būvniekiem, kuru kopējais apgrozījums ir vismaz 700 miljoni eiro. Ģenerālvienošanos plānots parakstīt uz trim gadiem.
