Pašlaik gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, viņa iekrāto naudu pensiju otrajā līmeni ieskaita valsts speciālajā budžetā. Ja mirušajam ir apgādājamie, summu izmanto, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Pirms gada partija "No sirds Latvijai" rosināja grozījumus likumā, kas ļautu pensiju otrajā līmenī uzkrāto naudu saņemt mirušā tuviniekiem. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" izpilddirektors Toms Kreicbergs arī uzsāka parakstu vākšanu par iespēju mantot pensiju otro līmeni, un pāris mēnešu laikā iniciatīva saņēma vajadzīgos 10 000 parakstu, lai nonāktu deputātu darba kārtībā. Kreicbergs iecerē redz vairākus ieguvumus.
"Pirmkārt, tas aizsargātu ģimeni. Otrkārt, tas veicinātu nopietnāku cilvēku attieksmi pret saviem pensiju uzkrājumiem, jo mēs ikdienā bieži saskaramies ar to, ka cilvēki pat neko nezina par savu pensiju otro līmeni," teica Kreicbergs.
Labklājības ministrija (LM) piedāvājusi variantu, ka cilvēks pats dzīves laikā varētu izdarīt izvēli – atstāt iekrāto mantojumā, pieskaitīt kāda cita cilvēka pensijas kapitālam vai izmantot to, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā to atbalstīja gan deputāti, gan Latvijas Komercbanku asociācija, gan citas iesaistītās puses.
Skeptiska gan bija pati LM. Tās parlamentārā sekretāre Karina Ploka gan uzsvēra – ministrija nav ne par, ne pret pensiju otrā līmeņa mantošanu, tomēr esot vairāki jautājumi: "Apzinoties tās problēmas, kas ir šodienas pensionāriem, mūsu ieskatā, ir jāstrādā pie šodienas pensionāru situācijas uzlabošanas. Un jautājums mums ir tāds - kā šis likumprojekts uzlabo esošo pensionāru situāciju."
Deputāti vēl nevirzīja grozījumus izskatīšanai otrajā lasījumā, jo LM priekšlikums vēl jāpārstrādā juridiskā tekstā. Tāpat varētu būt vajadzīgi grozījumi arī citos likumos.
Finanšu ministrijai (FM) tikmēr uzdots aprēķināt, cik iecere izmaksātu valsts budžetam. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība) gan ir pārliecināts, ka ietekme nebūs liela.
"Pašas ieceres būtība jau ir tāda - veicināt to, lai cilvēki vairāk veiktu iemaksas otrā līmeņa pensiju fondos. Līdz ar to lai cilvēki arī vienlaikus vairāk izietu no ēnu ekonomikas zonas," teica Vucāns, lēšot, ka pēc vairākiem gadiem tas varētu dot pat pozitīvu efektu uz valsts budžetu.
Pagaidām nav izlemts, no kura gada likuma izmaiņas varētu stāties spēkā. Vucāns stāsta, ka izvēle ir starp 2019.un 2020.gadu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir bažas, ka no nākamā gada pensiju otrā līmeņa mantojamību vēl nebūs tehniski iespējams nodrošināt. Visus neskaidros jautājumus deputāti cer izlemt līdz Saeimas pavasara sesijas beigām.
