Tā ceturtdienas rītā Latvijas Radio programmā „Labrīt” pauda Saeimas deputāte Zanda Kalniņa – Lukaševica („Vienotība”).
Viņa skaidroja, ka likums būs stingrāks pret potenciālajiem padomes locekļiem, prasot no viņiem konkrētu pieredzi un zināšanas, kā arī noteiks stingru kārtību, kādā kandidāts var kļūt par padomes locekli. Tādējādi neatkārtosies pirmskrīzes gadu pieredze, kad padomes kļuva par partiju barotnēm, maksājot nesamērīgi lielas algas padomes locekļiem, kuri bija partiju pārstāvji.
„Pēc būtības tas būs valsts uzņēmumu valžu uzraugs, kurš skatīs, kā tiek pārvaldīti valsts uzņēmumi – vai tiek sasniegti mērķi, vai atbilst finanšu kritēriji – proti, vai iemaksātas atbilstošas dividendes valsts budžetā,” teica Kalniņa – Lukaševica.
Viņa arī norāda, ka izmaiņas likumā ļaus valsts uzņēmumus vadīt daudz caurspīdīgāk un skaidrāk būs redzamas finanšu plūsmas uzņēmumā. Kalniņa – Lukaševica atzīst, ka galvenais iemesls padomju atjaunošanai uzņēmumos ir Latvijas vēlme iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). „Šis ir palicis pēdējais kritērijs, kuram mums jāspēj atbilst,” uzsver deputāte.
22. oktobrī OECD darba grupa Parīzē lems par to, vai Latviju rekomendēt uzņemšanai organizācijā. Tobrīd likumam jau ir jābūt pieņemtam.
Paredzēts, ka Saeima par likuma grozījumiem galīgajā lasījumā lems nākamceturtdien, 16.oktobrī. „Ja 16.datumā tas netiek pieņemts, tad tas vienlaikus ir lēmums atlikt Latvijas iestāšanos OECD un to nedrīkst pieļaut,” pauda Kalniņa – Lukaševica. Iestāšanās OECD sekmēs investīciju pieejamību, stabilizēs Latvijas kredītreitingu, atgādināja deputāte.
Jau iepriekš eksperti bija izteikušies, ka, neiestājoties OECD, Latvija zaudē daudzas izdevības starptautiskajā ekonomikā.
