ĪSUMĀ:
- Vides dienests saņēma divus pieteikumus depozīta sistēmas operatora konkursā.
- SIA “Depozīta iepakojuma operators” pieteikušies veidot dzērienu ražotāji.
- SIA ”Nulles Depozīts” veido atkritumu apsaimniekotājs ar dažiem ražotājiem un Tirgotāju asociāciju.
- “Depozīta iepakojumu operators”: Loģiskāk, ja operators pieder ražotājiem.
- Konkursā kritērijos ražotāju iesaistei ir tikai 30% no vērtējuma.
- 70% no vērtējuma – iepakojuma pieņemšana un tehnoloģijas.
- “Nulles depozīts”: Galvenais – sistēmas ērtums, varēsim pieņemt bojātu iepakojumu.
- Pieteikumus vērtēs divās kārtās.
- Abi pretendenti investīcijas lēš ap 25 miljonu eiro apmērā.
Vides dienestam līgums ar kādu no pretendentiem jānoslēdz līdz šī gada beigām. Patlaban izveidota vērtēšanas komisija, kas pretendentus vērtēs divās kārtās un kuras sastāvā darbosies gan dienesta amatpersonas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis.
Valsts vides dienestam lēmums par depozīta sistēmas veidotāju būs jāpieņem trīs mēnešu laikā. Viens no publiskajā telpā aktīvākajiem pretendentiem bijis dzērienu ražotāju dibinātais SIA “Depozīta iepakojumu operators”, kura vadītājs Miks Stūrītis norādīja, ka pretendents pārstāvot 80% no Latvijas depozīta iepakojumu ražotājiem un importētājiem.
“Tas arī atbilst Eiropas regulām un Latvijā pieņemtajam Iepakojuma likumam, kurā noteikts, ka depozīta sistēmas operatoram jābūt ražotāju kontrolē. Mūsu ieskatā šāds pašregulējošs princips ir vienīgais veids, lai sistēmas izmaksas nebūtu uzpūstas un būtu pārdomātas, jo ražotāji ir tie, kas maksā par katru iepakojuma vienību – šo depozīta sistēmas dalības maksu, kas to arī uztur. Mūsu piedāvājumā būs aptuveni 1500 iepakojuma pieņemšanas vietas, un otrs būtisks aspekts ir iepakojuma pieņemšanas tehnoloģijas.
Ja mēs tiksim akreditēti, tad mūsu vīzija ir tāda, ka mēs rīkosim atklātu konkursu, kurā varēs piedalīties ikviens ražotājs, kam ir tehnoloģiju piedāvājums,” skaidroja Stūrītis.
Dzērienu ražotāju veidotais operatora kandidāts iepriekš kritizēja Vides dienesta konkursa kritērijus, kas pārāk mazu vērību piešķir tam, vai sistēmas operatoru vairākumā veido tieši ražotāji.
Konkursa minimālās prasības nosaka, ka depozīta sistēmas operatora veidotāju vidū jābūt dzērienu ražotājiem, to importētājiem vai arī depozīta iepakotāju biedrībām. Šis kritērijs veido 30% no vērtējuma.
Savukārt pārējos 70% veido kritēriji par to, kā operators organizēs iepakojuma pieņemšanas tīklu un kādas tehnoloģijas piedāvās.
Otru pretendentu SIA “Nulles depozīts” veido “Zaļā josta”. Latvijas Alus darītāju savienība konkurentu sauc par neatbilstošu, jo to veido atkritumu apsaimniekotājs, bet likums atbildību par sistēmu nosaka tieši ražotājiem.
Tikmēr “Nulles depozīta” vadītājs Arnis Salnājs norādīja, ka operatoru veido arī tehnoloģiju uzņēmums, atsevišķi ražotāji, kā arī Tirgotāju asociācija.
“Mēs uzskatām, ka mēs esam spējuši izpildīt visas kvalifikācijas prasības, un es negribētu norādīt uz kādiem trūkumiem. Galvenais, lai tas notiek tā, lai to depozīta sistēmu lietot ir ērti un lai tā ir gana moderna arī pēc vairākiem gadiem, kad valsts domās šo sistēmu paplašināt, lai tā nav atkal jāveido no nulles. Mūsu piedāvātā tehnoloģija atpazīst bojātu, saplacinātu iepakojumu, kas ir svarīgi PET pudeļu nodošanā, jo gadiem mēs tās esam pieraduši saplacināt, un to nodošanai jābūt ērtai,” uzsvēra Salnājs.
Saņemto pieteikumu izvērtēšana norisināsies divās kārtās – vispirms mēneša laikā izvērtēs pretendentu atbilstību minimālajām prasībām un otrajā kārtā vērtēs pieteikumu atbilstību Vides dienesta izvērtajiem depozīta sistēmas operatora atbilstības kritērijiem.
Abi depozīta sistēmas operatora pretendenti investīcijas lēš ap 25 miljonu eiro apmērā.
Labākais pretendents saņems tiesības slēgt līgumu par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas nodrošināšanu uz septiņiem gadiem, sākot ar 2022. gadu.
KONTEKSTS:
Depozīta sistēmai Latvijā jāsāk darboties 2022. gada februārī, un tās pamatprincipi ir noteikti likumā. Pēc gadiem ilgas tūļāšanās un virknes nesekmīgu mēģinājumu pērn tā nolēma Saeima. LTV raidījums "De facto" jau ziņoja, ka norisinājās cīņa par to kritēriju noteikšanu, pēc kuriem būs jāvadās Valsts vides dienestam. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.
