FKTK, kas iepriekš lielākoties noraidījusi visas bažas par riskiem, kas saistīti ar lielo nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijas bankās, pēdējā laikā neierasti bargi soda bankas par pārkāpumiem, kas saistīti ar nepietiekamu klientu izpēti un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas noteikumu pārkāpumiem.
Šonedēļ komisija paziņoja, ka „Baltic International Bank” par šādiem pārkāpumiem uzlikts vairāk nekā 1 miljonu eiro liels sods. Pērnā gada nogalē divus miljonus eiro liels sods uzlikts „PrivatBank”, bet pagājušajā nedēļā anulēta „Trasta komercbankas'' licence.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis domā, ka tas saistīts ar jaunu pieeju banku veikto darījumu izvērtēšanā. „Šobrīd regulators ir nonācis pie jauna veida sistēmiskas pieejas, daudz bargāk vērtē iepriekšējā periodā nepietiekamo rīcību, kas nu ir rezultējusies tajos lēmumos,” saka Bičevskis. „Bet paralēli tas ir skaidrs spiediens finanšu institūcijām savus standartus uzlabot un samazināt šādu risku iespējamību. Īstermiņā tā lieta ir ļoti nepatīkama gan konkrētās bankas reputācijai, kas saņem sodu, gan industrijai kopumā. Vidējā termiņā tam varētu būt labvēlīga ietekme kopumā,” viņš paskaidro.
Latvijas Komercbanku asociācijas biedru vidū gan sākušās diskusijas par nepieciešamību uzlabot arī nozares pašregulāciju jautājumos, kas saistīti ar „naudas atmazgāšanas” risku mazināšanu.
Bičevskis uzsver, ka šādi bankas seko starptautiskām tendencēm. „Ja mēs tagad raugāmies uz moderno finanšu pasauli, uz jurisdikcijām – pilsētām vai valstīm, kurās ir liels finanšu sektors, tur ir jaunas tendences pašregulācijas jomā. Mums, acīmredzot, ir laiks ar biedriem diskutēt un runāt savā starpā par to, kas būs mūsu Latvijas standarts, lai mēs spētu salīdzināties ar tām jurisdikcijām, kurās finanšu pakalpojumi tiek sniegti pietiekami daudziem klientiem,” klāsta Komercbanku asociācijas vadītājs.
Tikmēr valdība šonedēļ akceptēja Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz vēl bargāk sodīt bankas par pārkāpumiem nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Maksimālais soda apmērs varēs sasniegt pat piecus miljonus eiro.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns ir pārliecināts, ka bargāku sodu noteikšanu un banku uzraugu pilnvaru paplašināšanu atbalstīs arī Saeimas vairākums. „Pēdējie notikumi banku vidē apliecina, ka ir jābūt iespējai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rīkoties pietiekoši izšķiroši tajos gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Ja tie būs jautājumi tieši šajā operativitātes stiprināšanas virzienā, protams, arī komisija nevilcināsies un iespēju robežās pietiekami ātri strādās ar šo likumprojektu. Tās problēmas bija sakrājušās gadu laikā, tur ir gan Moldovas naudas atmazgāšanas jautājums, gan citas problēmas uzkrājušās. Tie sodi gan „Baltic International Bank”, gan arī „Trasta komercbankai”, kas šobrīd ir uzlikti, ir adekvāti,” saka Vucāns.
Vēl tuvāko mēnešu laikā 14 Latvijas bankās, kas specializējas nerezidentu apkalpošanā, notiks auditi, ko īstenos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piesaistītas auditorkompānijas no ASV. Auditori īpaši pētīs banku īstenoto nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas praksi, tostarp pārbaudot arī klientu failus.
