Lai veicinātu dabisko ataudzi un mudinātu ģimenes izšķirties ne vien par pirmo, bet arī otro un trešo bērnu, kopumā nākamā gada budžetā demogrāfijai atvēlēti 6,2 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa – daudzbērnu ģimeņu mājokļiem.
Jau patlaban jaunās ģimenes, kurās aug kaut vai viens bērns un vecākiem ir stabili ienākumi, taču nav uzkrājumu mājokļa aizdevuma pirmajai iemaksai, atbalsta “Altum”. Ģimenei pirmajā iemaksā jāiemaksā vien 5% no īpašuma summas. Taču realitātē, īpaši daudzbērnu ģimenēm, ir grūtības sakrāt naudu arī šai iemaksai. No visām ģimenēm, kas izmanto atbalsta programmu, vien 6% aug trīs un vairāk bērnu.
“Tas, ko vajadzētu sasniegt, ir nevis 6%, bet, lai vismaz 12% ir tās ģimenes, kas mājokļu atbalsta programmā saņem šo atbalstu. Pateicoties grantam, daudzām ģimenēm būs iespēja veikt šo pirmo iemaksu, kas ir 5% apmērā,” sola Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).
Un ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni, bet kas arī 5% uzkrāt nevar, valsts varētu dot naudu pirmajam aizdevumam – 8 000 līdz 12 000 eiro apmērā. Tam nauda nākamgad ir paredzēta, taču vēl nāksies diskutēt, kādā veidā to piešķirt un vai tāpēc jāmaina vēl citi normatīvie akti.
Vēl vairāk nekā pusotru miljonu tērēs pabalstiem. “Māmiņalga” veidojas no pēdējā gada laikā saņemtās algas apmēra, un, piesakoties katram nākamajam bērnam, maternitātes pabalsts katru reizi rēķina no jauna. Pašlaik noteikts, ka vecāka pabalsts pilnā apmērā saglabājas tad, ja nākamais bērns piedzimst ar mazu vecuma starpību – līdz iepriekšējais bērns nav sasniedzis divu gadu vecumu. Premjera padomnieks rosina radīt finansiāli izdevīgākus nosacījumus un saglabāt esošo “māmiņalgu” līdz pat iepriekšējā bērna trīs gadu dzimšanas dienai.
To gan kritizēja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), norādot, ka mammām pēc iespējas ātrāk jāatgriež darba tirgū. Nauda izmaiņām pabalstu politikā ir iezīmēta, un par šo vēl diskutēšot.
Tāpat plānots atbalstīt mammas, kam grūtniecības laikā beidzas terminētie darba līgumi vai kas dažādu iemeslu dēļ pirms dzemdībām darbu zaudē. “Pieņemsim, ja viņa ir zaudējusi darbu divus mēnešus pirms došanās pirmsdzemdību atvaļinājumā, tad attiecīgi viņai tik un tā ir tiesības saņemt vecāku pabalstu, kuru šobrīd nav,” saka Parādnieks.
Atlikušo naudu plāno tērēt tādiem pasākumiem kā “3+ ģimenes kartes” pilnveidei, gandrīz pusmiljonu eiro sadalīs pašvaldībām ģimenēm draudzīgas politikas ieviešanai.
Vēl 60 000 eiro saņems biedrības un citas organizācijas ģimeņu stiprināšanai un šķirto laulību skaita samazināšanai.
Būs arī citi atbalsta pasākumi. Taču vienlaikus jāuzsver, ka pati valdība un arī eksperti uz šiem pasākumiem pārlieku lielas cerības neliek. Vēl vairāk – Labklājības ministrija pat prognozē, ka bērnu kopšanas pabalstu saņēmēju skaits nākamgad samazināsies un sešu miljonu eiro lielie ieguldījumi ir kā piliens jūrā.
“Jāapzinās, ka Latvija ir viena no skopākajām valstīm attiecībā uz savām jaunajām ģimenēm. Tik viegli mēs izšķiramies par vilcieniem vai vēl kaut ko. Tur mums tie miljoni iet simtos, bet savām ģimenēm – tur mēs pat dažus desmitus nespējam. Proporcionāli, manuprāt, nav šīs prioritātes salīdzinātas. Par bumu mēs varam aizmirst,” saka demogrāfs Ilmārs Mežs.
Jau nākamgad plānots atbalstīt bērna kopšanas atvaļinājumā esošos vecākus, kas vēlas strādāt. Patlaban strādājošie vecāki pabalstu saglabā vien 30% apmērā, bet nākamgad – 75% apmērā.
KONTEKSTS:
Kopumā valsts prioritārajiem pasākumiem 2020. gada budžetā papildus pārdalīs 173,9 miljonus eiro. No tiem 91,12 miljoni eiro pārdalīti ministriju prioritātēm, starpnozaru prioritārajiem pasākumiem papildus pārdalīti 72,4 miljoni eiro, bet 10,44 miljoni eiro pārdalīti neatkarīgo iestāžu prioritātēm.
