Sadaļas Sadaļas

Panorāma

«KPV LV» lietā vaino «Eco Baltia» iekšējās cīņas

Panorāma

Meža zvēru žogiem nav naudas

Magņitska fonds pauž bažas par «ABLV Bank» pašlikvidāciju

«Delna»: «ABLV» pašlikvidācijā var pazust pierādījumi 102,3 miljonu ASV dolāru atmazgāšanas lietā

"ABLV Bank" pašlikvidācijas procesā var pazust pierādījumi 102,3 miljonu ASV dolāru atmazgāšanas lietā, paziņojumā medijiem brīdina biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

Pēc biedrības pārstāvju ziņotā, kompānija "Hermitage Capital Management" ("Hermitage"), kas ir 2009. gadā mirušā Krievijas korupciju atmaskojušā advokāta Sergeja Magņitska bijušais darba devējs, šā gada 21.jūnijā nosūtījusi Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm aicinājumu izmeklēt naudas atmazgāšanu caur "ABLV Bank". Iesniegums esot reakcija uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauju "ABLV Bank" īstenot kontrolētu pašlikvidācijas plānu, jo pastāv risks pašlikvidācijas procesā pazaudēt pierādījumus.

"Hermitage" vērsies pie Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un Ģenerālprokuratūras, lūdzot izmeklēt lietu par vairāk nekā 100 miljonu ASV dolāru atmazgāšanu un identificēt iesaistītos "ABLV Bank" darbiniekus.

“Vissvarīgākie pierādījumi ir pārskaitījumu detaļas, citiem vārdiem, apstiprinājumi, informācija par pārskaitījumiem, informācija par kontiem, jebkas, kas varētu būt saistīts ar šiem pārskaitījumiem, kas parasti ir zināms bankai. Bet kopš “ABLV” tiek iztīrīta un likvidēta, viņi potenciāli var zaudēt šo informāciju,” norādīja “Hermitage Capital Management” izpilddirektors Bills Brauders.

Fonda vadība ir vērsusies Latvijas tiesībsargājošas iestādēs ar lūgumu pēc iespējas ātrāk izmeklēt “ABLV Bank” iesaisti naudas atmazgāšanā. “Mēs nesen saņēmām šo informāciju un tad mēs to iesniedzam Latvijas iestādēm kā kriminālu sūdzību. Man ir jāsaka, ka līdz šim mums nebija tik veiksmīga sadarbība ar Latvijas tiesībsargājošam iestādēm ar iesniegumiem, ko mēs esam sūtījuši iepriekš,” sacīja Brauders.

Lieta saistīta ar Magņitska pirms desmit gadiem atklāto liela mēroga krāpšanu 230 miljonu dolāru apmērā, informē "Delna".

Saskaņā ar "Hermitage" iesniegumā norādīto, laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam "ABLV Bank" darbinieki Dmitrija Kļujeva un Andreja Pavlova interesēs atļāva atmazgāt 19 miljonus dolāru, kopumā caur "ABLV Bank" nelikumīgi pārskaitot 102,3 miljonus dolāru. ASV Finanšu ministrija jau iepriekš vērsusi sankcijas pret Kļujevu un Pavlovu par iesaisti Magņitska lietā, piebilda "Delna".

Biedrība uzskata, ka ir gandrīz neiespējami, ka tik apjomīgas nelegālās darbības būtu varējušas notikt bez "ABLV Bank" augstākās vadības zināšanām.

"ABLV amatpersonas apzināti ļāva čaulas uzņēmumiem izveidot kontus un veikt vairāku miljonu dolāru darījumus ar līdzīgiem partneriem citās valstīs, neskatoties uz skaidrām naudas atmazgāšanas pazīmēm, piemēram, pretrunīgi un nepietiekami aprakstītiem maksājumu mērķiem un biznesa loģikas trūkumu. "Hermitage" uzskata, ka visi iesaistītie uzņēmumi ir daļa no starptautiska naudas atmazgāšanas tīkla, kurā izmantotas arī bankas Moldovā, Kiprā, Lietuvā un Igaunijā," norāda "Delna".

Vienlaikus "Delna" aicina nodrošināt visaptverošu un rūpīgu izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu caur "ABLV Bank".

"Ja tiesībsargājošās iestādes vēlas rīkoties sabiedrības interesēs, tām vajadzētu iesaldēt aktīvus un nodrošināt visus pieejamos pierādījumus, tostarp elektroniskās datubāzes, internetbankas datus un elektroniskās sarakstes, tajā skaitā saraksti starp "ABLV" un tās bijušajiem un pašreizējiem darbiniekiem. Likvidatorus, banku darbiniekus un akcionārus jāinformē par pienākumu saglabāt un neslēpt pierādījumus, kā arī par iespējamo juridisko atbildību," atzīmē biedrībā.

Liene Gātere: Par “ABLV” pašlikvidācijuMadara Fridrihsone

"Delna" pieļauj, ka izmeklēšanu varētu sarežģīt tas, ka daudzi "ABLV Bank" konti bija reģistrēti uzņēmumu nominālajiem direktoriem vai arī iekļāva daudzslāņainas shēmas, lai slēptu patiesos kontu kontrolētājus. Starp nominālajiem direktoriem jeb starpniekiem bijuši arī vairāki Latvijas pilsoņi.

„Sabiedrības par atklātību - Delna” direktore Liene Gātere skaidroja, ka “mums ir bažas par to, vai likvidatori, bankas darbinieki un akcionāri būs informēti par viņu pienākumu saglabāt un neslēpt pierādījumus un viņu atbildību, ja viņi rīkojās citādi”.

Banka: pārmetumi ir nepamatoti

Tikmēr "ABLV Bank" paziņojumā medijiem norāda - apgalvojumi, ka bankas pašlikvidācijas procesā var pazust jebkāda informācija, ir nepamatoti, jo "ABLV Bank pašlikvidācija notiks stingrā FKTK uzraudzībā, kā arī pieaicinot neatkarīgus ārējos ekspertus, ar kuru atbalstu pašlikvidācijas procesā tiks nodrošināta atbilstība nepieciešamajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN ) un sankciju ievērošanas standartiem.

"Likvidējamās “ABLV Bank” Likvidācijas komitejas pienākums ir veikt pienācīgu kreditoru izpēti un likuma ietvaros sadarboties ar visām vietējām un starptautiskām organizācijām, lai atjaunotu bankas reputāciju. Tāpat kā līdz šim, arī bankas likvidācijas procesā tiks ievērotas visas bankai jau piemērojamās NILLTFN un sankciju likumu un noteikumu regulējošas prasības. Banka turpinās ievērot NILLTFN likuma prasības, saskaņā ar kurām bankai jāziņo par katru konstatētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu neparastu vai aizdomīgu darījumu," norāda bankā.

"ABLV Bank" uzsver, ka jau 2013.gadā, kad medijos izskanēja informācija par vairāku Latvijas komercbanku saistību ar tā saucamo Magņitska lietu periodā no 2008.gada līdz 2013.gadam,  FKTK bankā veica pārbaudi, kuras laikā neesot konstatēti pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

"Neskatoties uz to, likvidējamās "ABLV Bank" Likvidācijas komiteja ir gatava sadarboties ar attiecīgajām valsts institūcijām, sniedzot visu viņiem nepieciešamo informāciju,

ja tāda būs nepieciešama, lai šī lieta tiktu pilnvērtīgi izmeklēta un jebkuras aizdomas tiktu novērstas. Likvidācijas komitejā darbojas četri FKTK apstiprināti likvidatori," atzīmē "ABLV Bank".

FKTK uzsver: bankas pašlikvidācija būs īpaši kontrolēta

FKTK portālam LSM norādīja, ka "ABLV Bank" gadījumā juridiski nepastāvēja iespēja piespiedu likvidācijai, jo bankai joprojām ir licence un nav pamata to atņemt. Šajā gadījumā klasiska pašlikvidācija ir papildināta ar kontroles elementiem, lai novērstu jebkādu nelegāli iegūtu līdzekļu izmaksu, norādīja FKTK.

Saskaņā ar vienošanos ar visām iesaistītajām pusēm pašlikvidācijas procesā  FKTK apstiprinās izmaksājamo līdzekļu un darījumu kontroles metodoloģiju, pēc kuras notiks bankas klientu un naudas "izsijāšana".

Īpaši piesaistīta auditorkompānija, izstrādās metodoloģiju (kā vērtēt klientus tieši no naudas atmazgāšanas novēršanas skatupunkta) turpmāk saskaņā ar to notiks visu bankas klientu padziļināta izpēte. Sava loma šajā procesā būs arī izmeklējošai grāmatvedības kompānijai, kura iesaistīsies to bankas klientu izpētē, par kuriem auditorkompānijai būs radušās šaubas, skaidroja FKTK.

Ja vēl pēc šādas izpētes būs kādas šaubas par kādiem klientiem, tad tās vērtēs FKTK un, ja būs aizdomīga darījuma pazīmes, tad par tiem ziņos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles dienestam, kurš arī pieņems savu lēmumu par attiecīgās naudas iesaldēšanu vai arī izmaksu.

Tās ir daudz lielākas kontroles iespējas, nekā tas būtu iespējams maksātnespējas vai piespiedu likvidācijas gadījumā – tad FKTK nekāda iespaida uz likvidācijas procesu vairs nebūtu, tā kontroli nodrošinātu tiesa. 

Faktiski FKTK ir brīvprātīgi uzņēmusies saistības kliedēt visas bažas par naudas atmazgāšanas iespējām šajā likvidācijas procesā, gatavību nodrošināt nepieciešamo sadarbību un informāciju  apliecinājusi arī banka un tās likvidatori, pauda FKTK.

Bankas klientu un naudas pārbaudes metodoloģiju un detalizētu bankas likvidācijas plānu paredzēts apstiprināt līdz septembrim. Pašas bankas likvidācija aizņems, visticamāk, piecus gadus.

 

Ilze Znotiņa: Par "Hermitage” iesniegumuMadara Fridrihsone
Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa Latvijas Radio apliecināja, ka Kontroles dienests ir saņēmis „Hermitage” iesniegumu. Tajā minētie fakti tiks pārbaudīti.

Znotiņa norādīja, ka dienests izskatīs šo iesniegumu kā jebkuru citu un pārbaudīs tajā minēto. Viņa atturējās prognozēt, kāds būs pārbaudes iznākums, jo ziņojums tikko  saņemt, bet piebilda, ka “"Hermitage” arī “iepriekš snieguši dažāda veida ziņas, kas ir kalpojušas par pamatu tam, lai būtu izpēte”.

Savukārt LTV Znotiņa atzina, ka, ņemot vērā informācijas apjomu un to, “ka šis nav tāds ziņojums, kurā būtu jāveic kaut kādas neatliekamas darbības tuvākajā laikā, tad mums izpētei ir vajadzīgi vismaz pāris mēnešu, lai mēs saprastu kaut kādus pirmšķietamus rezultātus”.

 KONTEKSTS:

 "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju pēc reputācijas problēmām, ko komercbanka piedzīvoja pēc tam, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās.  "ABLV Bank" marta sākumā FKTK iesniedza pašlikvidācijas plānu. Iesnieguma projektu sagatavoja bankas akcionāru sapulces ievēlētie likvidatori.  Plānu FKTK akceptēja 12.jūnijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt