Pēc viņa teiktā, tas ir preventīvs solis, lai izslēgtu degvielas apgādes riskus un nodrošinātu degvielas pieejamības nepārtrauktību. Pagaidām neesot bažu, ka degviela Latvijā tiešām varētu pietrūkt, tomēr Krievijas karš pret Ukrainu liekot sagatavoties dažādiem scenārijiem. Ja naftas tirgū būs kādas nepilnības, degvielas mazumtirgotājiem būs alternatīva, kā tikt pie naftas produktiem.
"Šobrīd situācija degvielas apgādē ir stabila. Nav ziņu, ka varētu tikt pārtrauktas degvielas piegādes, taču pie esošās ģeopolitiskās situācijas riski saglabājas augsti.
Šis ir preventīvs lēmums, lai izslēgtu jebkādus degvielas apgādes riskus. Mēs rīkojamies apsteidzoši, un šis kalpos kā dubults drošības garants kā mājsaimniecībām, tā arī uzņēmējiem," teica ministrs.
Šobrīd Latvijas naftas produktu rezervju apjoms ir nedaudz virs 300 000 tonnu, ar ko tautsaimniecībai pietiktu 90 dienām. 97% rezervju ir dīzeļdegviela. No visa apjoma 81,1% tiek uzglabāti Latvijā – Ventspils reģionā, kā arī Pierīgā un Rīgā, bet 19% – ārzemēs, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns teica, ka šobrīd paredzēts – licencēti degvielas mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts policija u.c. – varēs vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā ar lūgumu atļaut iegādāties degvielu no naftas drošības rezervēm. To varēs darīt gadījumos, kad naftas produktu pieejamība tirgū nebūs pietiekama.
Jautāts, par kādu cenu mazumtirgotāji varēs iepirkt naftas produktus no rezervēm, Šaicāns sacīja, ka ar visiem naftas uzglabātājiem ir noslēgti līgumi, kur ir atrunāta naftas produktu atpirkšanas cena, kas atbilst biržas indeksiem.
EM skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) direktīva uzliek pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt noteiktus naftas drošības rezervju apjomus.
Latvijas gadījumā naftas produktu drošības rezerves šobrīd tiek uzturētas "biļešu" veidā un valstij pašai naftas produkti nepieder.
Proti, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem, valsts maksā par iespēju nopirkt krājumus gadījumā, ja tiktu izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze.
