Degvielas mazumtirgotāji: Tik lielas cenu izmaiņas 10 dienu laikā nav pieredzētas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Degvielas cena mazumtirdzniecībā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni Latvijā, bet to, kas notiks tālāk, nav iespējams paredzēt, apliecināja Latvijas Radio aptaujātie degvielas mazumtirgotāji, apliecinot, ka tik lielas cenu izmaiņas 10 dienu laikā nav bijušas. Eksperts norāda, ka cilvēki, visticamāk, cenu dēļ mainīs paradumus.

"Circle K Latvia" pārstāve Ieva Stūre uzsvēra, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena pasaules biržā pieaugusi aptuveni par 70% un benzīna cena par 48%.

"Tas attiecīgi sadārdzinājis gala produkta cenu. Stacijās dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem litrā. Benzīns vairāk nekā par 30 centiem litrā," stāstīja Stūre.

Degvielas mazumtirgotāji: Tik lielas cenu izmaiņas 10 dienu laikā pieredzē nav bijušas
00:00 / 03:09
Lejuplādēt

"Ja runājam tieši par naftas kā izejmateriāla cenu, tad cena šorīt sasnieguši 130 dolārus par barelu, un tā ir augstākā cena kopš 2008. gada," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš uzsvēra, ka tirgus uzmanīgi skatās, kas notiek ar esošajām un potenciālajām sankcijām pret Krieviju.

"Un pašlaik lielā mērā tirgus jau ir iecenojis, ka varētu būt ierobežojumi Krievijas naftas eksportam uz pasaules tirgiem. Grūti teikt, kāda dinamika būs nākotnē, bet, visticamāk, būtisku samazinājumu tuvākās nedēļās neredzēsim," komentēja Vība.

Izteikt tuvāko nedēļu degvielas cenas prognozi ir praktiski neiespējami, apliecināja arī "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

"Aiz loga ir kara situācija, līdz ar to prognozēt, kas būs rīt, parīt un to, kādas sankcijas tiks ieviestas un kādi būs notikumu pavērsieni, šobrīd nevar prognozēt uz priekšu ne pa dienām, pat ne pa stundām. Tādas desmit dienu cenu izmaiņas es nekad neesmu pieredzējis," uzsvēra Beiziķis.

Degvielas tirgotāju novērojumi liecina, ka degvielas pārdošanas apjoms nevis samazinās, bet pieaug, jo cilvēki veido degvielas rezerves. 

Sašutumu par degvielas cenu kāpumu neslēpa arī Latvijas Radio uzrunātie auto īpašnieki:

"Nenormālas cenas. Es nezinu, kas būs tālāk, bet domāju, ka mēs brauksim ar velosipēdu un skūteriem. Es domāju, ka valstij kaut kas jādara, lai situāciju izmainītu. Ļoti ātri cenas cēlās. Kā cilvēki brauks? Kā viņi darbosies? Es taču arī tagad speciāli atbraucu, jo domāju, ka rīt atkal cena būs augstāka."

"Es ikdienā braucu ar darba mašīnu. Mana mašīna stāv mājās, un es ar to nebraucu."

"Pašreiz nav iespējams mainīt ieradumus. Droši vien būs jāmaina. Uz darbu jābrauc, bet būs jāpadomā. Drīz jau varēs braukt ar velosipēdu. Būs viss labi."

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka pavisam drīz Latvijā degvielas cena sasniegs 2 eiro litrā un tas liks pārdomāt pārvietošanās ieradumus.

"Pat ja cilvēki nerīkosies idejas vārdā, tad augstas cenas jebkurā gadījumā ietekmēs cilvēku uzvedību.

Un šāds cenu līmenis ir daļēji patēriņu iznīcinošs. Pieprasījums pēc enerģijas ir diezgan neelastīgs, bet tas nav pilnīgi neelastīgs, un cilvēku uzvedība mainīsies. Ir dažādi risinājumi – mazāk brauks ceļojumos, no kuriem var atteikties. Kāds no privātā auto pārsēdīsies uz sabiedrisko transportu. Vēl kāds atkal vairāk strādās no mājām," komentēja Strautiņš.

Savukārt degvielas mazumtirgotāji uzsvēruši, ka valstij ir instruments, kā mazināt degvielas cenas spiedienu. Proti, pārskatot degvielas akcīzes nodokļu politiku.

Tikmēr sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" ir savākti 10 tūkstošu iedzīvotāju paraksti iniciatīvai par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai. Iniciatīvas autors norāda, ka nodokļa samazināšana degvielai būtu veids, kā kompensēt strauji pieaugušās degvielas cenas gala patērētājam.

KONTEKSTS:

Eksperti iepriekš norādījuši, ka degvielas cenu kāpums turpināsies līdz skaidrībai par sankcijām pret Krieviju.

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti