Pagaidām neesot arī vērojamas pazīmes, ka šī situācija varētu strauji mainīties, tomēr vairāki faktori ir par labu lēnam cenu kāpumam.
Gada sākumā redzēto patīkamo ainu degvielas uzpildes stacijās, kad litrs benzīna un dīzeļa maksāja ap eiro, noteica rekordzemās naftas cenas, kas bija sasniegušas desmitgades “grīdu”.
Tomēr ilgi baudīt šos ieguvumus mums neiznāca, jo naftas produktus pasaules biržās tirgo dolāros, bet tas kļuva vērtīgāks, salīdzinot ar eiro, un attiecīgi kāpināja cenu. Pēc tam eiro gan nostiprinājās, bet atkal atsāka augt naftas cena. Iznākumā šobrīd tērējama par benzīnu par 20% vairāk.
Taču tirgus vērotāji norāda, ka vienalga - degviela Latvijā ir viena no lētākām Eiropā. Patlaban tā ir pat lētāka nekā Lietuvā, lai gan vēl nesen bija otrādi.
“Šobrīd mēs runājam par stabilām cenām, kas pēdējos gados ir reti piedzīvots, un cerēsim, ka labu laiku varēsim baudīt šo periodu,” norādīja Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Kas notiks tuvākajā nākotnē, tradicionāli naftas produktu tirgū ir grūti paredzams. Aptuvenas aplēses liecina, ka naftas un līdz ar to arī tās produktu cenām vajadzētu turpināt augt, cerams vienīgi, ka paciešamu procentu robežās.
“Gaidāms pieprasījuma kāpums īpaši ar atvaļinājumu sezonu, kad brauc vairāk, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, un tas kopumā var ietekmēt, ka cenas naftai turpina kāpt līdz 70 dolāriem par barelu,” prognozēja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Problēmas tieši autobraucējiem Latvijā bez globālajiem faktoriem varētu sagādāt arī pašu valdība, ja tā izdomās palielināt akcīzes nodokļus budžeta lāpīšanai. Uz šāda fona vismaz benzīna motoru īpašniekiem nedaudz mierinoša ir ziņa, ka patlaban divreiz lētākā naftas gāze varētu izvairīties no administratīva cenu pieauguma, jo Eiropa Savienība pagaidām to nepieprasa. Iepriekš tika spriests par iespēju padarīt gāzes cenu līdzīgu benzīna un dīzeļa cenai, līdz ar to faktiski likvidējot tās priekšrocības.
