Salīdzinot ar pagājušo gadu, šā gada budžeta plānā gan ienākumi, gan izdevumu auguši par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Tas noticis inflācijas un ar to saistītu notikumu ietekmē.
2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Atkāpjoties Covid-19 laika problēmām, jārēķinās ar grūtībām pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Budžets apliecinās atbalstu Ukrainai un cīņu ar energoresursu sagādi un izmaksām. Pirmajā vietā topošajā budžeta projektā ir valsts drošība un aizsardzība.
Debatēs gan lielākā uzmanība veltīta reformām skolu un slimnīcu tīkla pārskatīšanā.
Pedagogu algu un veselības aprūpes jautājumi vairs nav risināmi tikai ar nebeidzamu budžeta piešprici – tas debatēs izskanēja vairākkārt.
"Pēdējos 30 gados demogrāfija Latvijā ir būtiski mainījusies, un mums ir jābūt pietiekami fleksibliem, lai sekotu līdzi šīm pārmaiņām un balstītu gan skolu, gan slimnīcu, gan citu pakalpojumu tīklu uz to, kāds ir iedzīvotāju skaits.
Mums nav cita ceļa. Mums ir jāmaina skolu tīkls un jāsāk maksāt skolotājiem. Tas jau ir neizbēgami," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Saeimas opozīcijas ieskatā nepareiza ir pieeja veidot konservatīvu budžeta politiku, ierobežojot izdevumu iespējas. Tas nepalīdzēšot skrējienā pakaļ Lietuvas un Igaunijas panākumiem. Šā gada budžeta projekts neparedz nevienu reformu, turklāt veidots ar vēlmi "disciplinēt sabiedrību, nevis izmantot tās radošo potenciālu". Tādēļ valsts galvenie finansējuma un rīcības plāni saucami par sīkstuļa budžetu, pievērsdamies noraidītām idejām vairākās jomās, pauda deputāts Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem".
"Kādēļ, it īpaši augstas inflācijas un nedrošības apstākļos, budžetā plānots noraidīt tik atbalstošu un solidāru ieceri kā jaundzimušā pūriņš vecākiem? Kādēļ joprojām nav atrasts finansējums turpmākajiem gadiem pedagogu taisnīgajām prasībām, it īpaši pirmsskolas programmās, kur katrs ieguldītais eiro ilgtermiņā atmaksājas vairākkārtīgi? Kādēļ tas netiek atrasts slimību prevencijai un onkoloģijai? Es saprotu, ka koalīcijas pārstāvji man nekavējoties norādīs uz faktiski paredzētajiem līdzekļiem un ka finansējums nav atbilde visām problēmām, tomēr šī taktika, ko īsteno valdība – reformas pirms finansējuma – manuprāt, ir kļūdaina," pauda Šuvajevs.
Šā gada valsts budžets nav ideāls, bet ir līdzsvarots, ņemot vērā sabiedrības intereses. Tā sagatavoto budžeta projektu deputātiem priekšā stādīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
"Iedomājamies kuģi ar sūci, nu, vispirms ir jāiztaisa sūce, tad jau var sākt runāt par to, ka var kaut kur mērķtiecīgi kuģot," sacīja Kariņš.
Pilnīgi pretējās domās par budžeta projektu ir opozīcija, uzsverot, ka 2023. gada budžets stagnē, tajā nav pildīti solījumi un nav paredzēta neviena reforma.
"Mēs redzam to, ka šis budžets būs stagnācijas budžets. Igaunijas un Lietuvas valdības atļaujas tērēt vairāk," pauda Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
"Paies četri gadi, mēs būsim vēl tālāk atpalikuši no Igaunijas un Lietuvas," brīdināja Kristaps Krištopans ("Latvija pirmajā vieta").
"Patiesībā šādi budžeti saslēdz nākamās paaudzes vēl draudīgākās važās," Andris Šuvajevs ("Progresīvie").
"Par kādu drošību mēs uz doto momentu runājam? Droši vien par jūsu drošību, jo pārējie cilvēki uz doto momentu diez vai gribēs palikt valstī ar tādiem nodokļiem," apgalvoja Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!").
Debatēs par budžetu izteicās arī koalīciju veidojošo spēku pārstāvji, atzīstot, ka tas nav ideāls.
"Budžeta projekts, es teiktu - var labāk. Un kā es to domāju? Es to domāju, ka it viss, ko mēs ikkatrs patiesībā dzīves laikā darām, mēs varam izdarīt labāk," atzina Uģis Mitrēvics (Nacionālā apvienība).
Iespēju debatēt par nākamā gada valsts budžetu šodien izmantoja gandrīz puse Saeimas deputātu.
Stundām ilgajām debatēm Saeimā nākamās nedēļas sākumā sekos deputātu priekšlikumu iesniegšana Saeimā uz galīgo lasījumu. Iespējas virzīt vēl kādas pašlaik budžetā neiekļautas iniciatīvas tuvākajā laikā izvērtēs Finanšu ministrija un valdība.
Budžetu Saeimā paredzēts pieņemt līdz 8. martam, un tas stāsies spēkā 1. aprīlī.
KONTEKSTS:
Tā kā pēc 14. Saeimas vēlēšanām valdības izveide ieilga, pērn netika pabeigts darbs pie 2023. gada budžeta. Tāpēc līdz tā pieņemšanai spēkā ir tehniskais budžets.
7. februārī valdība pabeidza darbu pie budžeta projekta, paredzot, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Svarīgākās prioritātes tajā – valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Vairāk nekā trešdaļa no kopējiem izdevumiem paredzēti sociālajai aizsardzībai.
