Kopš brīža, kad šos darbus uzticēja veikt uzņēmumam "Skonto būve", atbildīgajā ministrijā ir vairākkārt nomainījušies ministri. Taču viss liecina, ka šis ir darījums, kas politiķiem liek aizvērt acis uz virkni ačgārnību un meklēt pamatojumu, kādēļ gan projektam jābūt dārgākam nekā sākotnēji līgts, tādējādi vairāk iestājoties par privātā uzņēmuma, ne valsts interesēm, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pirms vairāk nekā trīs gadiem, saskandinot šampanieša glāzes, toreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Skonto būve" un būvuzraugiem par gudrona dīķu attīrīšanu. Projekta kopējās izmaksas ir 29 002 282,48 eiro. Lielāko daļu – 20 301 597,74 eiro – līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Pirms diviem gadiem "Skonto būve" informēja par problēmām sanācijas darbu veikšanā. Lai arī šķiet, ka ziņots laikus, tā gluži nav. "De facto" rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka "Skonto būve" saskaņā ar līgumu termiņu nokavējusi par gadu.
Tālākie notikumi liecina, ka, visticamāk, iesaistītie politiķi vairāk centušies aizstāvēt nevis valsts, bet gan "Skonto būves" intereses. Piemēram, šā gada februāra sākumā tā brīža nozares ministrs Einārs Ciliniskis (Nacionālā apvienība) intervijā ziņu aģentūrai BNS norādīja uz "Skonto būves" atbildību. Taču jau pēc trīs nedēļām Cilinska domas bija mainījušās. Īpašā preses relīzē lasāms, ka uzņēmums projektu turpinās. Turklāt par to valsts arī papildu maksās.
Tas liek domāt, ka valsts pat nav mēģinājusi panākt, lai "Skonto būve" uzņemtos atbildību par līguma nosacījumu pārkāpšanu. Cilinskis gan uzskata, ka "ir pietiekami daudz informācijas, kas ļauj apšaubīt, vai tas būtu iespējams. Viņi ("Skonto būve") nebūtu to (projektu) pabeiguši. Tas ir viennozīmīgi. Tālāk sekotu ilgstoša tiesāšanās ar ļoti neskaidru iznākumu."
Tā vietā, lai valsts cīnītos par savām tiesībām, nolemts piešķirt papildu 16 500 025,61 eiro.
Sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs ir pārliecināts: "Lai pagarinātu līgumu, jāiestājas nepārvaramiem apstākļiem, bet no šīs informācijas, kas ir izskanējusi, mēs nesaskatām nepārvaramus apstākļus. Būvnieks - izpildītājs, parakstot līgumu, apņēmās izpildīt saistības līguma ietvaros, līguma summas ietvaros un apzinājās riskus, kas var pastāvēt."
Ministrijā atsaucas uz konsultanta "Jaspers" atzinumu, ka notikušais bijis neparedzams. Taču juridiski tas nenozīmē vienu un to pašu. Pastāv atšķirība starp nepārvaramiem un neparedzamiem apstākļiem. Turklāt zvērinātu advokātu biroja "Magnusson" ziņojumā lasāms, ka ,""Jaspers" nav veicis un arī nevar veikt radušās situācijas juridisko analīzi". Turklāt "Magnusson" norādījis, ka nav tiesiska pamata veikt grozījumus līgumā ar "Skonto būvi".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) apšauba "Magnusson" ziņojumā lasāmo, sakot: "Mums ministrijas darbinieki ir informēti, ka sākotnēji ir bijis cits juridiskais atzinums no "Magnusson", kas bijis citādāks. Acīmredzot, tā brīža politisko vadību, iespējams, neapmierināja šāds ziņojums, šāda ziņojuma teksts un tika palūgts sagatavot citādāku tekstu."
Taču parādīt sākotnējo versiju Naudiņš atsakās. Līdz ar to "De facto" nav pārliecības par šāda apgalvojuma patiesumu. Iespējams, tas ir vien mēģinājums izvairīties no ministram nevēlama viedokļa izskanēšanas publiskajā telpā.
Turklāt Naudiņš iepriekš pauda, ka sarunu procedūra ar "Skonto būvi" būs noslēgusies jau šonedēļ. Taču tas joprojām neesot noticis. Naudiņš saka: "Sarunas ir procesā, kad viņas noslēgsies, šobrīd mēs nevaram prognozēt. Jo ir iebildumi mums kā pasūtītājam par atsevišķiem līguma punktiem, izmaiņām un arī izpildītājam ir zināmi iebildumi. Šobrīd tas nav zināms."
Taču šāda vilcināšanās var ietekmēt darbiem atvēlēto laiku, kādā gudrona dīķu sanācijas projekts jānoslēdz. Pēdējā laikā aizvien biežāk valsts pārstāvji cenšas darīt visu iespējamo, neskatoties ne uz izmaksām, ne kvalitāti, lai tikai projektus realizētu un naudu iztērētu.
Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"), komentējot procesu, atklāj: "Es esmu tiešām priecīga, ka process ir izvirzījies no nulles punkta un tiek pieņemti lēmumi."
Taču uz "De facto" jautājumu, vai pieņemtie lēmumi būs par labu valsts interesēm, atbild izvairīgi: "Lēmumu pieņem administrējošā iestāde par fondiem, tas ir par jebkuru fondu projektu. Valdība lēmumu nepieņem."
Finanšu ministrija iepriekš brīdinājusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas "nekoordinētas, bezatbildīgas, neprofesionālas un novēlotas rīcības dēļ var tikt zaudēts viss paredzētais Eiropas Savienības finansējums projektam". Tas radītu vismaz 40 līdz 50 miljonu eiro zaudējumu valsts budžetā. Taču šobrīd iejaukties procesā neesot Finanšu ministrijas kompetencē. Jāsagaidot gan sarunu procesa rezultāts, gan jāskatoties, cik raiti darbi ritēšot uz priekšu.
"Jāsaprot, ka šeit, acīmredzot, nav iespējams visu prognozēt un kaut kādi riski paliek. Galvenais, lai tie riski, papildu finansējums ir būtiski lielāks, lai viņi pēc iespējas mazinātos, lai to laika grafiku varētu saprast, vai tas ir izdarāms vai nav izdarāms," finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība").
Gala vārds par to, vai, aizstāvot "Skonto būves" intereses, valsts nebūs kļuvusi par zaudētāju, pieder Eiropas Komisijai. Tur "De facto" uzzināja, ka lēmums vēl nav pieņemts: "Komisija ir uzsvērusi, ka, īstenojot projektu, ir svarīgi ievērot publiskā iepirkuma nosacījumus. Arī neparedzētu apstākļu gadījumā Latvijas varasiestādēm nepieciešams sniegt pietiekamu pamatojumu, lai šo projektu grozītu. Šajā posmā Komisija nav saņēmusi oficiālu pieprasījumu ar visu nepieciešamo dokumentāciju no Latvijas, lai grozītu Komisijas lēmumu Inčukalna projektā." Tas nozīmē, ka vēl gaidāmas sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem.
Taču par labu atbildīgās ministrijas pozīcijai nenāks ne tas, ka sabiedrība par atklātību "Delna" ar aizdomām par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, ne tas, ka līdzīgu iesniegumu saņēmis arī Eiropas Komisijas Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.
